Runājot par grāmatu – Latvijas Vēsture 20. gadsimts – var minēt, ka tajā grāmatā informācijas ir vairāk saspiesta un apkopota, to var saprast, jo laika posms no 1918. – 1940. gadam ir tikai neliels ieskats visā 20.gadsimtā. Teksts ir vairāk piemērots konspektu veidošanai un noteiktās informācijas apgūšanai. Ļoti korekti izpildīts un attaisnoti veidots viedoklis par tā laika notikumiem.
Abas grāmatas atstāja labu priekštatu un sapratni starpkaru periodā un palīdzēja izprast īstos cēloņus un paņēmienus, gan Latvijas neatkarības atjaunošanā, gan Latvijas demokrātijas laikā, gan arī autoritārisma laikā.
Secinājums
Darba gaitā esmiu izpētijis Latvijas ārpolitiku laika periodu no 1918.-1940.gadam. Esmu izpētījis tā laika ārpolitiku un notikumus, kas bija saistīti ar ārpolitiku. Pētot un rakstot par Latvija ārpolitiku starpkaru periodā esmu arī ieguvis papildus zināšana diplomātijas gaitu Eiropā tajā laikā . Apskatot visu laika periodu kopumā var redzēt jaunas tautas attīstību un mēģinājumus parādīt sevi starptautiskai sabiedrībai.
Apskatot laika periodu no 1939 – 1940. Gadam secināju, ka ārpolitika valstī īstenojās daudz zemākā līmenī nevis kad par ārlietu ministru bija Z.A. Meierovics. Daudzas lietas bija laistas novārtā un diplomātijas loma valsts struktūrā zaudēja savu iepriekšējo ietekmi.
Izvērtējot abas grāmatas esmu nācis pie secinājuma, ka grāmatā – 20.gadsimta Latvijas vēsture II – ir vairāk un plašāk aprakstīs par ārpolitiku. Lasot šo grāmatu guvu tiešas zināšanas par dažādu paktu un līgumu noslēgšanu, kā arī par starptautisko organizācijas dibināšanu un darbību, kā arī Latvijas saistības ar tām 20.-30. gados.
Secinu: Darba izpildes uzdevumus esmu veicis - apskatījos Latviju starpkara periodā, izpētījis Latvijas ārpolitisko darbību un nācis ar secinājumiem par tās ietekmi ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs.
…
