1. Indriķa Livonijas Hronika: teksta autentiskuma un hronikas autora izcelsmes problēma (kas bija autors, ko mēs par viņu zinām?)
Indriķa hronika ir pirmais plašākais mūsu vēsturiskā laikmeta avots, kas patver laiku no 12.gs. astoņdesmitajiem gadiem līdz 1227.gadam. Šī hronika ir vienīgais šāds ziņu krājums par minēto laiku, kad ienāca vācieši, izplatījās kristīgā ticība un nostiprinājās vācu vara mūsu zemē.
Hronikā nav minēts tās sacerētājs, bet no tās satura izriet, ka hronikas autors bijis kāds bīskapa Alberta priesteris Indriķis, Imeras latviešu draudzes mācītājs kopš 1208.gada, vēlāk arī igauņu misionārs. Indriķis Livonijā ieradies 1203.gada pavasarī kopā ar Albertu. Jautājumu par Indriķa tautību uzsāka hronikas pirmais izdevējs J.D.Grūbers, pamatojoties uz hronikas XVI, 3 , kur Indriķis sevi ir apzīmējis ar Henricus de Lettis ( pēc pētnieku domām tas apzīmē tikai darbības lauku latviešu starpā). Tomēr par latvieti Indriķi uzskata A.Hanzens un V. Arnts. Citi pētnieki uzskatīja Indriķi par vācieti. Pētnieki izsakās, ka hronikā sastopamās vārdu formas, vietu un personu vārdu lietošana norāda, ka Indriķa dzimtene ir bijusi Lejassaksija. Tomēr vēsturnieki vēl nav galīgi vienojušies Indriķa tautības jautājumā. No pašas hronikas tomēr izriet, ka pats Indriķis viscaur pieturas pie vācu viedokļa un neatzīst sevi par latvieti.
Savu hroniku Indriķis uzrakstījis bīskapa Alberta un savu biedru, citu priesteru pamudināts, par godu Dievam, tā Dēlam un Sv. Marijai, par piemiņu Dieva kalpu svētīgajiem darbiem. Par avotu, no kura hronists smēlies sniegtās ziņas par notikumiem, kalpoja viņa paša (acu) liecība un citu aculiecinieku ziņojumi. Tā kā Indriķis bija viduslaiku garīdznieks, viņš smēlies savus uzskatus no tām idejām, kas radušās no Sv.Augustīna mācības. Indriķa hronikas valoda ir stipri ietekmējusi Bībele, katoļu lūgšanu grāmatas, svēto mocekļu darbu un nāves apraksti, kā arī citi raksti. …