Jau no 20.gadsimta 90 gadu sākuma tika diskutēts par celulozes rūpnīcas iespējamo celtniecību netālu no Jēkabpils, Krustpils pagasta Ozolsalā. 2000.gadā tika izveidota AS "Baltic Pulp" ar mērķi sagatavot celulozes rūpnīcas projektu realizēšanai. Tika plānots, ka celulozes rūpnīca Jēkabpils rajona Ozolsalā ražošanu varētu sākt 2007.gadā. Projektā valstij piederēja 33% jeb 65 300 "Baltic Pulp" akciju, bet pārējie 67% akciju bija "Metsaliitto Group" īpašumā. Kopējais "Baltic Pulp" pamatkapitāla apjoms - 197 885 lati. Tomēr pēc ilgām diskusijām un iespējamās ietekmes uz vidi, kā arī ņemot vērā iedzīvotāju masveida protestus pret šāda objekta celtniecību, rūpnīca tā arī netika uzcelta un šobrīd šis projects ir pilnbībā apstādināts.
Zinātnieki uzskatīja, ka nav pietiekami izpētīta Ozolsalas celulozes rūpnīcas ietekme. Sabiedriskās organizācijas "Zaļā zeme" valdes priekšsēdētājs, zinātnieks Anatolijs Beļajevs savulaik pauda viedokli, ka arī dārgākās TCF (Total Chlorine Free) tehnoloģijas, ko Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs (IVNB) ieteicis izmantot Ozolsalas celulozes rūpnīcas būvē, ir bīstamas cilvēkiem un videi.
IVNB atzinumā par AS "Baltic Pulp" ieceri Daugavā pie Ozolsalas būvēt vienu no lielākajām celulozes rūpnīcām bija norādīts, ka būvniecību drīkst uzsākt, ja balināšanā netiks izmantoti hloru saturoši savienojumi. Vai "Baltic Pulp" vēlēsies celt rūpnīcu, kurā izmantos TCF tehnoloģijas, vēl nav zināms. Savukārt "Baltic Pulp" mēģināja pierādīt, ka hlora balināšanas metode nav īpaši bīstamāka par TCF tehnoloģijām, un viņi nekļūdījās, skaidroja A.Beļajevs. Šīs abas tehnoloģijas ir gandrīz vienādi un ļoti bīstamas. …