Latvijas iedzīvotāji raksturojas ar relatīvi zemu latviešu kā pamatnācijas iedzīvotāju īpatsvaru un visai ievērojamu citu tautību iedzīvotāju pārstāvniecību kopējā iedzīvotāju skaitā. Iedzīvotāju dabiskās kustības, kā arī migrācijas rezultātā latviešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā valstī kopumā 2009. gadā ir pieaudzis līdz 59,3 % salīdzinājumā ar 57,7 % 2000. gadā un 52,0 % 1989.gadā. Šai pašā laikposmā krievu tautības iedzīvotāju īpatsvars ir samazinājies no 34,0 % 1989. gadā uz 29,6 % 2000. gadā un uz 27,8 % 2009. gadā, baltkrievu - no 4,5 % uz 4,1 % un uz 3,6 %, ukraiņu - no 3,5 % uz 2,7 % un uz 2,5 %. Igauņu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā valstī ir palicis nemainīgs 0,1 % gan 1989., gan 2000. un 2009. gadā. Vāciešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā valstī bija nemainīgs 0,1 % 1989. un 2000. gadā, bet 2009. gadā tas pieauga: 0,2 %, čigānu – no 0,3 % 1989. un 2000. gadā uz 0,4 % 2009. gadā. Poļu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā valstī ir pieaudzis no 2,3 % 1989. gadā līdz 2,5 % 2000. gadā, savukārt 2009. gadā tas ir samazinājies uz 2,4 %, lietuviešu – no 1,3 % 1989. gadā līdz 1,4 % 2000. gadā un uz 1,3 % 2009. gadā. Ebreju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā valstī ir samazinājies no 0,9 % 1989. gadā uz 0,4 % 2000. gadā un palicis nemainīgs 2009. gadā. …