5. Upes baseinu fizioģeogrāfiskais raksturojums.
Rēzeknes upe.
Rēzekne, saukta arī Rēzne, ir Lubāna pieteka Rēzeknes novadā un Rēzeknes pilsētā. Iztek no Rāznas ezera Kaunatas pagastā, izteka regulēta ar slūžām. Augštece un vidustece Latgales augstienē, lejtece Lubāna līdzenumā. Baseina augšdaļā pieteka galvenokārt no ezeriem, lejtecē - no purviem. Augštecē un vidustecē upe līkumo starp morēnu pauguriem, ieleja trapecveidīga, purvainās vietās neizteikta. Krasti visā garumā gleznaini, apauguši ar kokiem un krūmiem. Tek cauri Kaunatas ezeram un Spruktu ūdenskrātuvei. Upes vidustece, sākot no Stoļerovas, veido izteiktu ieleju Rēzeknes pazeminājumā. No Rēzeknes pilsētas līdz Subinaitei tek pa Rēzeknes senleju. Lejtece lejpus Murāniem regulēta. Kreisajā krastā izvietoti zivju dīķi, ko uzpilda no Maltas, bet ūdeņus novada Rēzeknē. Lejpus Orenīšu dīķiem upē pa Maltas-Rēzeknes kanālu tiek pievadīti Maltas ūdeņi, sakarā ar ko Rēzeknes notece un baseins ir dubultoti (agrākā baseina platība 1160 km²). Upe stipri aizaugusi, augštecē un vidustecē līdz pat 80%. Garums 116 km, kritums 96 m, baseina platība 1160 km² (kopā ar Maltu 2066 km²), vidējais caurplūdums grīvā: gadā 5,6 m³/s, palos 56 m³/s, mazūdens periodā 1,0 m³/s, vidējais palu datums 06.04. Tūrismam izmantojama visu sezonu no Pritikas, augstā ūdens līmenī no Zosnas un Rāznas ezeriem.
Bārtas upe
Bārta ir upe Latvijā un Lietuvā. Sākas Žemaitijas augstienē Pluņģes rajonā. Ietek Liepājas ezera dienvidu galā. Upes lejtece iztaisnota un ieslēgta dambjos. Garums 98 km (Latvijā 43 km), kritums 156 m (Latvijā 10 m), baseina platība 1974 km², vidējais caurplūdums grīvā: gadā 21,7 m³/s, palos 240 m³/s, mazūdens periodā 1,9 m³/s, vidējais palu datums 28.03. Latvijas teritorijā tūrismam izmantojama visu sezonu. Lejtecē regulēta un ieslēgta dambjos.
…
