Latvijas kultūra no 1920. līdz 1940.gadam

Nobeigums
Lielāka uzmanība tika pievērsta papildizglītībai pēc obligātās pamatskolas, kā arī dažādas pakāpes arodskolām – tehnikumiem, komercskolām u.c., lai jaunatni labāk sagatavotu praktiskajai dzīvei. Jaunajā likumā bija uzsvērta audzināšanas nozīme: „Mācību iestādēs jāizkopj jaunatnes fiziskā, intelektuālā, estētiskā un tikumiskā izglītība un.” Kā obligātu priekšmetu skolās ieviesa ticības mācību.
Saskaņā ar valdības lēmumu Kultūras fondā ienāca 3% no alkohola un tabakas tirdzniecībā iegūtajiem līdzekļiem un 3% no piemaksām pie dzelzceļa tarifiem. Iegūtos naudas līdzekļus izlietoja:
1) zinātnes, mākslas un izglītības attīstīšanai;
2) pabalstiem kultūras darbiniekiem;
3) prēmijām par atzītiem darbiem un stipendijām izglītības turpināšanai.
Līdz 1938. gadam Kultūras fonds pabalstos bija izsniedzis 17 milj. latus. Par fonda līdzekļiem bija ierīkotas 782 tautas bibliotēkas un 2208 skolu bibliotēkas. Lielus naudas līdzekļus atvēlēja tautas namu celšanai, sabiedriskās un kultūras dzīves veicināšanai laukos.
Notikumi:
• Satversmes sapulcē par Latvijas Republikas valsts himnu tika izvēlēta Baumaņu Kārļa "Dievs, svētī Latviju".
• Basteja bulvārī tika atvērts restorāns "Otto Schwarz".
• Tika dibināta Latvijas Olimpiskā komiteja.
…