1941. gada vasarā Latvijā radušās nacionālo partizānu vienības vācieši pavēlēja likvidēt, nepieļaujot Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu. Ar vācu Drošības policijas un SD operatīvās grupas «A» komandiera SS brigādenfirera Valtera Štālekera 1941. gada 20. jūlija rīkojumu tika uzsākta pirmo latviešu kārtības dienesta slēgto vienību formēšana ar pulkvedi-leitnantu Voldemāru Veisu priekšgalā. Šīs vienības sākotnēji veidoja brīvprātīgie, kuri gribēja atriebt 1940.-1941. gada padomju okupācijas režīma nomocītos un uz Sibīriju deportētos tuviniekus, kā arī vēlējās turpināt militāro karjeru. 1941. gada 21. oktobrī kā pirmais uz Austrumu fronti devās 16. latviešu kārtības dienesta bataljons pulkveža-leitnanta Kārļa Manguļa vadībā. Ar augstākā SS un policijas pavēlnieka Ostlandē un Ziemeļkrievijā SS obergrupenfirera Fridriha Jekelna 1942. gada 11. februāra uzsaukumu sākās latviešu kārtības dienesta bataljonu lielvervēšanas akcija. 1942. gada vasarā brīvprātīgo pieplūdums apsīka, redzot, ka vācieši negrasās atjaunot Latvijas armiju un latviešu karavīrus nereti izmanto nevis frontē, bet gan cīņās pret padomju partizāniem un citu uzdevumu veikšanai Baltkrievijā, Ukrainā un Polijā. Latviešu slēgtās vienības sākotnēji sauca par kārtības dienesta, no 1942. gada 11. jūnija - aizsardzības dienesta, bet no 1943. gada 24. maija - par policijas bataljoniem. Kara laikā no Latvijas iedzīvotājiem saformēja 42 latviešu un 7 krievu policijas bataljonus, kurus izkaisīja Austrumu frontē no Somu jūras līča līdz Melnajai jūrai.
Pēc Vācijas bruņoto spēku ofensīvas apsīkuma Austrumu frontē un sakāves pie Staļingradas 1942.-1943. gada ziemā vāciešiem radās nepieciešamība veidot aizvien jaunas militāras vienības no okupēto Eiropas valstu iedzīvotājiem. Ādolfa Hitlera vadlīnijas, ka tikai vāciešiem drīkst būt ieroči, SS reihsfirers Heinrihs Himlers izmantoja savās interesēs attiecinot to tikai uz piederību vērmahtam, bet no nevācu tautām pakāpeniski veidojot savu SS karaspēku. Lai sekmētu leģiona formēšanu, tā izveidošanā iesaistīja Latvijas Zemes pašpārvaldi ar ģenerāli Oskaru Dankeru priekšgalā, kas centās panākt Austrumu frontē izkaisīto dažādo latviešu vienību apvienošanu. …
