Pēc Livonijas sabrukuma 1561. gadā, Vidzemi un Latgali pievienoja Polijai, kas tais laikos bija vienota ar Lietuvu. 1566. gadā Vidzemi un Latgali apvienoja, sauca par Aizdaugavas hercogisti un atzina par Lietuvas sastāvdaļu. Par jaunās hercogistes ģerboni izvēlējās tās pavēlnieka Chodkeviča dzimtas vapeni: sarkanā laukā sudraba grifu ar zobenu labajā ķetnā. 1629. gadā Aizdaugavas hercogiste bija sadalīta, Vidzemi pievienojot Zviedrijai, bet Latgali atstājot Polijai.
Trīs zelta zvaigznes virs vairoga simbolizē trīs Latvijas provinces: Kurzemi ar Zemgali (abas bieži uzskata par vienu kopēju provinci), Vidzemi un Latgali.
Ģerboņa greznojumam izlietoti ozola zari - sens latviešu vīrišķības un izturības simbols.
8) Latvijas valsts himna
Latvijas Republikas valsts himna ir dziesma ”Dievs, svētī, Latviju!”. Himnas teksta un mūzikas autors ir Kārlis Baumanis. Pirmo reizi publiski dziesma dziedāta Pirmajos Vispārējos latviešu dziesmu svētkos, kas notika 1873.g. jūnijā Rīgā. Pirmo reizi kā valsts himna dziedāta 1918.g. 18. novembrī Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas akta laikā. 1920.g. 7.jūnijā “Dievs, svētī, Latviju!” oficiāli apstiprināta par valsts himnu.
…