Pirmie cilvēki Latvijas teritorijā.
Latvijā cilvēki ienāca tikai ap 9 gadu tūkstoti p.m.ē. Protams, ka vispirms ienāca dzīvnieki, bet cilvēki viņiem sekoja pa pēdām. Ledāji Latvijas zemē visur vēl nebija nokusuši un arī zemes forma bija savādāka. Zināms, ka mednieku ciltis ienāca pa diviem ceļiem – gar Baltijas jūras krastu un no Dienvidrietumiem gar Daugavu. Šie cilvēki medīja ar bultām, šķēpiem. Latvija akmens laikmetu nepieredzēja, jo šie pirmie cilvēki nāca jau ar metāla ieročiem. Latvijas teritorijā nebija metāla un viņi sāka izmantot arī citas lietas.
Klimats Latvijas zemē 9. gt. p. m. ē. līdz 12 gs beigām.
Latvijas zeme no ledājiem atbrīvojās 14000 - 13000 gadā p.m.ē. Kad ledi kusa, Baltijas jūrai bija pirmā attīstības fāze – Baltijas ledus ezers. Šajā laikā krastos valdīja arktiskais klimats. Augu nebija daudz. Koki bija mazi un kropli. Lielākoties auga pundurbērzi un polārie kārkli. Apkārt bija ķērpji un sūnas. Ledājiem turpinot atklājās nākamā fāze – Joldijas jūra. Tā bija savienota ar Ziemeļjūru. Klimats kļuva siltāks un Latvijā beidzot veidojās meži. Pēc kāda laika zemes garoza pacēlās un Baltijas jūra atkal izveidojās par noslēgtu ūdenstilpni, kurš tagad skaitījās Ancilusa ezers (7000 – 5400 g. pr.Kr.). Klimats kļuva tik silts, kad veidojās priežu meži un ienāca jauni dzīvnieki – mežacūkas, stirnas. Kad ezers pārrāva aizsprostu starp Zviedriju un Dāniju, izveidojās Baltijas jūras ceturtā fāze – Litorīnas jūra. (5400 – 1700 g. pr. Kr.). Apkārtne kļuva mitrāka un siltāka. Veidojās purvi, attīstījās platlapju koki. Ienāca arī zirgs. Pēc 3300g. p. m. ē. Latvijā izzuda īves efejas un citi augi, jo klimats pasliktinājās. Pēc 1300 gadiem Latvija ieguva savas zemes pašreizējo formu.
…
