Latvijas Republikas kā demokrātiskas, daudznacionālas valsts raksturojums (laikā no 1922.-1934.g.)

Latvijas Republika kā demokrātiska, daudznacionāla valsts (laikā no 1922-1934.g.) Bijušo Kurzemes, Vidzemes, Vitebskas guberņu iedzīvotāji, kādreizējie cara pavalstnieki, kļuva par neatkarīgas valsts pilsoņiem. Latvijas valsti bija izdevies proklamēt ne tikai kā latviešu, bet kā Latvijas tautas valsti. Tā veidojās kā nacionāla valsts, jo vairākums iedzīvotāju bija latvieši, valsts robežas sakrita ar latviešu apdzīvotās teritorijas etniskajām robežām, valsts nosaukums bija etnisks un valoda- latviešu. 1920. g. pavasarī, kad latvijas teritoriju bija beidzot atbrīvojuši ārvalstu bruņotie spēki, notika vispārējas, tiešas, aizklātas, proporcionālas vēlēšanas, kurās piedalījās 85% balsstiesīgo (arī sievietes). Tajās ievēlēja Satversmes sapulces deputātus (150) no 16 partijām, kas bija tautas vēlēts likumdevējs un izstrādāja valsts pamatlikumu jeb Satversmi un veica likumdošanas darbu. Saskaņā ar Latvijas tautas brīvi vēlēto Satversmes sapulces iztrādāto Satversmi - Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā suverēnā vara pieder Latvijas tautai, ar starptautiskajiem līgumiem ir noteiktas Latvijas teritorijas robežas, noteikts valsts karogs. Latvijas pilsoņi demokrātiskās vēlēšanās vēlē Saemas deputātus, kas atrodas sabiedrības kontrolē un kalpo tās interesēm. Visi ir vienlīdzīgi likuma priekšā neizšķirot izcelsmirai,dzimumu,amatu,reliģisko pārliecību u.c.