Latvijas Republikas politiskās struktūras veidošanās un darbība parlamentārisma periodā

Jebkura Eiropas valsts var pievienoties ES, ja vien tā ir gatava pieņemt dibināšanas līgumos noteiktos principus un pienākumus. Lai pievienotos ES, kandidātvalstij ir jāievēro šādas galvenās prasības: tai ir jāatrodas Eiropas kontinentā un jābūt tiesiskai valstij ar brīvu tirgus ekonomiku un demokrātiskiem pārvaldes principiem.
1973. gada janvārī EEK paplašinājās pirmo reizi, uzņemot Dāniju, Īriju un Apvienoto Karalisti. 1981. gadā, otrajā paplašināšanās kārtā, kopienai pievienojās Grieķija. Portugāle un Spānija pievienojās kopienai 1986. gadā trešajā paplašināšanās kārtā. 1995. gadā arī Somija, Austrija un Zviedrija kļuva par ES dalībvalstīm. Pēc kopējā tirgus izveides ES ir kļuvusi par stabilitātes garantu Eiropā. 2004. gadā uzņēma desmit jaunas valstis: Kipru, Čehiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Maltu, Poliju, Slovākiju, Slovēniju un Ungāriju. gadā. Paredzams, ka Bulgārija un Rumānija tām sekos 2007. gadā. Horvātija un Turcija 2005. gadā sāks sarunas par pievienošanos. Lai nodrošinātu paplašinātās Eiropas Kopienas efektīvu darbību nākotnē, jāracionalizē lēmumu pieņemšanas kārtība. Tādēļ Nicas Līgumā ir izstrādāti jauni noteikumi attiecībā uz ES iestāžu lielumu un to darbības veidu.Šis līgums stājās spēkā 2003. gada 1. februārī.1
Muitas nodokļu atcelšanai bija ievērojami panākumi: tirdzniecības apjoms starp EEK valstīm no 1958. gada līdz 1970. gadam pieauga sešas reizes, bet tirdzniecības apjoms ar pārējām pasaules valstīm tikai trīskāršojās.…