Tirdzniecība
Tirdzniecības galvenais centrs ir Rīga.
Sākot ar 1922. gadu tika noslēgti vairākas tirdzniecības līgumi ar Eiropas valstīm, ASV un Turciju. Lielākie Latvijas tirdzniecības partneri bija Lielbritānija un Vācija, bet pēc 1927. g. arī PSRS.
Izvesto un ievesto preču vērtība Latvijā nemitīgi pieauga līdz 1929.gadam, kad Latvijā izveda preces par 273,9 miljoniem latu un ieveda preces par 308,8 miljoniem. Sākot ar 1930.gadu, zem pasaules saimniecības krīzes iespaida, Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījumu vērtība pakāpeniski samazinājās, lai 1933.gadā sasniegtu savu minimumu. Sākot ar šo gadu, kā eksportēto, tā arī importēto preču vērtība atkal nemitīgi pieaug.
Latvija galvenā kārtā eksportē lauksaimniecības un mežsaimniecības ražojumus un no tiem izgatavotus pusfabrikātus. Minēto 10 preču kopīgā vērtība iztaisa 91,6% no visa eksporta vērtības.
Latvijas eksporta preces galvenokārt bija – kokmateriāli, finieris, kluči, papīrs, dēļi un plankas, neapstrādāta āda, linolejs, āboliņš un timotiņa sēklas, lini, linu sēklas un linu diegi, lopbarība, sviests un vīķi, olas, dzīvnieku spalvas un ādas, cūkas, gaļa un smēreļļas.
Taču galvenās preces, ko latvija importēja no citam valstīm bija - labība, lopbarība, sēklas, stādu eļļas, dzīvnieku produkti, vilna un kokvilna, krīts, koka izstrādājumi, lauksaimniecības un rūpniecības mašīnas, automobiļi, kā arī krāsas un krāsvielas, dažādi melnie un krāsainie metāli, celuloze, akmeņi, cements, lauksaimniecības un rūpniecības mašīnas, metāla izstrādājumi un superfosfāts, mākslīgie mēsli, dzijas un diegi, audumi, nafta un naftas produkti, kažokādas, tabaka.
Kamēr Latvija uz ārzemēm pārdod gandrīz vienīgi lauksaimniecības un mežsaimniecības produktus un to izstrādājumus, tikmēr starp ievestām precēm atrodam produktus, kurus mūsu zemē nevar iegūt, vai arī ražojumi, kurus pie mums neizgatavo, vai neizgatavo vajadzīgā kvalitātē. Pārtikas produktus, kuri vēl pirms 10 gadiem sastādīja ievērojamu daļu mūsu importa, tagad neieved tiklam kā nemaz.
…
