Sarkanās grāmatas aizsākumi Pasaulē
un Latvijā
Sarkanās grāmatas pirmsākumi meklējami jau 1948. gadā, kad savu darbību aizsāka Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība (SDAS). Tā izveidoja Izdzīvošanas dienesta komisiju. Komisijas sastāvā bija pazīstamākie biologi no visa pasaules. Šai komisijai tika izvirzīts grūts un atbildīgs uzdevums – iespējami ātri savākt un apkopot visu informāciju par stāvokli, kādā atrodas pasaules retās sugas. Darba gaitā tika izstrādāti principi un vadmotīvi, kurus ņēma vērā, iedalot sugas un pasugas konkrētās kategorijās. Informācijas un apkopošanas darbs ilga 14 gadus, rezultātā tapa jauns dokuments par retajām dzīvnieku un putnu sugām, vērtējot problēmu nevis atsevišķos mērogos, bet globāli. Zinātnieks Pīters Skots, ierosināja jauno dokumentu nosaukt par Sarkano grāmatu, jo tas lielākai daļai pasaules asociēsies briesmu signālu un aizliegumu. Pēc SDAS savāktajām ziņām, no 1600. gada līdz 1975. gadam uz Zemes izmiruši 74 sugu un 86 pasugu putni un 63 sugu un 44 pasugu zīdītājdzīvnieki. Gan atsevišķos reģionos, gan arī pasaulē kopumā sugu izmiršanas tempi aizvadītajos gadu simteņos ir pieauguši. Mūsdienu dzīvnieku populācija stipri cieš no ļoti daudzām saimnieciskās un cita veida antropogēnās ietekmes formām. Te varam minēt rūpniecības objektu un transporta artēriju iespiešanos apkārtējā vidē, lauksaimniecības un mežsaimniecības darbu mehanizācijas līmeņa pieaugumu, mežu un purvu nosusināšanu, upju iztaisnošanu, augsnes, gaisa un ūdeņu piesārņošanu, mozaīkveidīgi sastopamo dabas kompleksu platību samazināšanos, šo kompleksu pakāpenisku transformāciju antropogēnajos, rekreācijas un tūrisma vajadzībām izmantojamo teritoriju straujo palielināšanos, u.c. 1963. gadā SDAS sagatavoja Starptautiskās Sarkanās grāmatas (Red Data Book) pirmvariantu, kas aptvēra vienīgi putnus un zīdītājus – dzīvniekus, kuri bija vispilnīgāk izpētīti. Šīs grāmatas nedaudzos eksemplārus izsūtīja pasaules ievērojamākajiem zinātniekiem zoologiem. Starptautiskās Sarkanās grāmatas tipogrāfiski iespiests un paplašināts izdevums triju sējumu apjomā, kurā bija ietvertas ziņas par zīdītājiem, putniem, rāpuļiem un abiniekiem, iznāca laikaposmā no 1966. gada līdz 1971. gadam. Turpmākajos gados sekoja vēl citi Starptautiskās Sarkanās grāmatas izdevumi, kas aptvēra arvien plašāku iekļauto dzīvnieku taksonu skaitu – zivis, dažādus bezmugurkaulniekus u.c. Starptautiskā Sarkanā grāmata deva impulsu reģionālo sarkano grāmatu izveidei.
PSRS Sarkanās grāmatas 1. izdevums apstiprināts 11974. un laists klajā 1978. gadā. Tajā bija iekļautas 154 dzīvnieku sugas un pasugas, kas tika iedalītas tikai divās kategorijās:
1) izzušanas draudiem pakļautās;
2) retās sugas.
PSRS Sarkanās grāmatas 2. izdevumā (1984., 1985. gads) atrodama informācija jau par 452 dzīvnieku sugām un pasugām, kā arī 603 augu sugas, kas turklāt iedalītas nu jau piecās kategorijās:
Izzūdošās;
Pastiprināti jūtīgās, kuru skaits turpina sarukt;
Retās;
Nenoteiktās (nepietiekami izpētītas);
Atjaunotās sugas.
Tādējādi kategoriju iedalījums pielīdzinājās arī SDAS Sarkanajai grāmatai.
…
