IEVADSIzvēlējos savam darbam tēmu par Latvijas seno vēsturi, jo man tā likās interesanta. Saistoši likās uzzināt kas atradās Latvijas teritorijā vēl pirms valsts izveidošanās.
Rakstot darbu sākumā tika pievērsta uzmanība kāda bija Latvijas teritorija ledus laikmetā. Tad mēģināju noskaidrot kad ieradās pirmie cilvēki.
Ļoti interesanti bija pētīt senlatviešu, kā dzīvoja senie latvieši, ar ko viņi nodarbojās, kādi bija viņu svētki un godības. Daudz par Latvijas vēsturi var uzzināt no mūsu tautasdziesmām, kuras, kā izrādās, tika sacerētas par godu daudziem latviešu dzīves notikumiem.
Kā pēdējai pievērsos seno latviešu sētas un ģimenes izpētei.
Rakstot darbu izmantoju sev pieejamo literatūru un dažādu autoru publikācijas, kā arī enciklopēdijas.
1. LATVIJAS TERITORIJA LEDUS LAIKMETĀ
Tagadējo Latvijas ainavu veidojuši ledus laikmeta ledāji, vējš un ūdens. Pirms dažiem simttūkstoš gadiem Latvija, tāpat kā citas Ziemeļu un Viduseiropas zemes, bija klāta ar biezu ledu. Ziemas bija garas un ļoti aukstas. Īsajās vasarās sniegs nepaspēja nokust. Sakrājās simtiem metru bieza sniega kārta. Apakšējās sniega kārtas pārvērtās ledū.
Pamazām klimats kļuva siltāks. Sniegs un ledus sāka kust. Milzīgie ledus šļūdoņi, pamazām virzīdamies uz priekšu, līdzināja senās Latvijas zemes virsu. Ledus blāķiem izkūstot, zeme pārklājās ar biezu, bet nelīdzenu nogulumu kārtu, no tiem radās Latvijas kalni un pakalni. Izkusušais ledus ūdens ezeru veidā sakrājās zemākās vietās vai arī kā strauti un upes, grauza irdenā zemē jaunas gravas un ielejas. Tā ledus laikmetā izveidojās Latvijas zemes reljefs. Kad zeme nožuva, sāka augt dažādi augi. No dienvidiem atklīda dzīvnieki. Tiek uzskatīts, ka sekodami ziemeļbriežiem un citiem medījumiem Baltijā ienāca arī pirmie cilvēki, kas piederēja pie nomadu mednieku ciltīm. …