Latvijas teritorijas politiskās kartes izmaiņas vēstures notikumu rezultātā

- Sākoties vikingu sirojumiem 9. gs. Latvijā ienāca baltu tautas, kas sadalīja teritorijas 5 daļās – kurši (Kurzemē), zemgaļi (Zemgalē), latgaļi (Latgalē un Vidzemes daļā), lībieši (Vidzemes Rietumu daļā, Kurzemes austrumu daļā) un sēļi (Latgales dienvidu daļā).
- Sākoties krusta kariem 1199. gadā, Latvijas teritorijas sāka pamazām mainīties. 13. gs. tas mainījās un kļuva par mazām valstiņām – Jersika, Tālava, izveidojās pilsētas. Bet jau nedaudz vēlāk – 14. gs. Latvijā parādījās tādas valstiņas kā Livonijas Ordeņa valsts, Rīgas arhibīskapija, Kurzemes bīskapija.
- Livonijas kara posmos 16. gs. beigās Latvijā izveidojās Kurzemes un Zemgales hercogiste, kas atradās tagadējo Kurzemes un Zemgales novadu vietā. Izveidojās arī Pārdaugavas hercogiste.
- Pēc poļu –zviedru kara (17. gs. sākumā) Pārdaugavas hercogiste tika sadalīta divās daļās – Zviedru Vidzeme un Poļu Vidzeme. Kā arī Kurzemes bīskapija pārtapa par Piltenes apgabalu.
Šajā laikā, hercoga Jēkaba Ketlera vadībā stipri plauka saimniecība. Viņa valdībā, Latvija ieguva koloniālos īpašumus – Tobāgo (1659.g.) un Gambiju (1655.g.).
- Ziemeļu kara rezultātā Latvijas teritorijas tika pakāpeniski pievienotas Krievijai (pēdējo pievienoja Kurzemes un Zemgales hercogisti – 1795. gadā). Pakāpeniski Latvijā parādās mūsdienu novadu iedalījums – Kurzeme, Latgale, Vidzeme.

…