Latvijas tiesību vēsture

Piltenes landrātu kolēģijas tiesa. Sauca par zemes tiesu. Tā iztiesāja brīvo ļaužu civillietas un krimināllietas. Dažos gadījumos šīs tiesas spriedumus varēja pat pārsūdzēt Karaliskajā relācijas tiesā Varšavā. Piltenes pilsētas izdzīvotājus tiesāja Piltenes pilsētas rāte. Šī apgabala zemniekus tiesāja viņu muižu tiesās.
Muižas tiesa. Katrā privātā muižā muižnieks bija tiesīgs spriest tiesu par saviem apakšniekiem. Saskaņā ar Gotharda privilēģiju muižniekiem pār saviem dzimtļaudīm piederēja augstākā un zemākā tiesas vara. Hercoga Jēkaba laikā sāka ieviest paradumu- nāves soda piespriešanas gadījumā pieaicināt tiesā apkārtējos muižniekus. Muižas tiesā mēdza pieaicināt arī zemnieku pārstāvjus- parasti šķilteri un vecākos zemniekus kā novada paražu zinātājus. Zemnieku pārstāvju pieaicināšana muižas tiesā bija nepieciešama galvenokārt tāpēc, lai sarunātos ar zemniekiem latviešu valodā un noskaidrotu tiesai svarīgus apstākļus.
Domēņu tiesa. Hercoga domēnu muizās zemnieku civillietas izsprieda muižjunkurs vai muižas arendators kopā ar zemnieku šķilteriem. Domēņu muižu zemnieku krimināllietas iztiesāja kapitāni.
Valsts iekārta nodrošināja vācu muižniekiem gandrīz neierobežotas tiesības. Katra muiža bija it kā valsts valstī. Šī iekārta muižniekiem deva vel lielāku patvaļu pār zemniekiem, nekā tas bija agrāk Livonijā.
• Zviedru parauga tiesas. Galvenās tiesu iestādes, ko zviedri izveidoja Vidzemē: zemes tiesa, pilstiesas, hoftiesa.
…