1)3 principi: Tiesību piespiedu raksturs – tā kā padomju tiesības bija tautas lielākās daļas vēlmju iemiesojums, valsts bija tiesīga pieprasīt tās pilsoņiem ievērot padomju tiesības un sociālistiskās kopdzīves morāles normas, bet neievērošanas gadījumā ar varu panākt tiesību un morāles normu ievērošanu. Tika uzskatīts, ka tiesības pārstāv vairākumu, bet tiem, kas ir mazākums ir jāpakļaujas vairākuma gribai. Tiesību pārejošais raksturs – tiesību izcelšanos saistīja ar valsts izcelšanos. Tā kā valsts tika uzskatīta par pārejošu cilvēku kooperācijas formu, tad arī vienlaicīgi ar valsts atmiršanu notiks tiesību atmiršana. Ir valsts ir tiesības, nav valsts nav tiesību. Dabisko tiesību noliegšana – tā kā katrai noteiktai sabiedrības formācijai ir sava valdošā šķira un šai šķirai atbilstošas tiesības, tad nevar runāt par kaut kādām mūžīgām un nemainīgām vērtībām.
2)Tiesu iekārtas īpatnības Baltijas guberņās un LR (19gs.-1918 un 1918-1940). Avoti: 1864.gada Tiesu iekārtas likums. Nolikums „Par Latvijas tiesām un tiesāšanās kārtību”. Likums „Par bāriņtiesām un Pagasttiesām”. Līdz 1889.gada tiesu reformas Baltijas guberņās: Vidzemē: Hoftiesa, Zemes tiesa, Kārtības tiesa; Kurzemē: Virsgalma tiesa, Virskapitāna tiesa, Kapitāna tiesa; Pilsētās tiesas līdz 1889.g. reformai attīstījās pēc Vācu tiesu sistēmas parauga:Vācu tiesu iekārtai bija raksturīga daudzu specializētu tiesu pastāvēšana pirmajā instancē, tā pie pilsētas tiesu iekārtas Rātes tiesai bija pakārtotas: Fogta tiesa; Landhofa tiesa; Bāriņu tiesa; Tirdzniecības tiesa; Ķemerejas un cunftu tiesa; Krimninādeputācija; 1889.gada tiesu reforma. Reformas rezultātā tika nomainīta Vācu- Zviedru tiesu iekārta. Tiesu iekārtas izveidi sekmēja Francijas tiesu iekārtas paraugs. Likums tiesu iestādes iedalīja divās kategorijās: Vietējās tiesas: pagasta tiesas, miertiesas, miertiesnešu sapulce; Vispārējās tiesas: Apgabaltiesas, Tiesu palāta, Senāts; Tiesu palātā ietilpst: Krimināllietu kolēģija un civillietu kolēģija. Senāts sastāv no Administratīvo lietu, krimināllietu un civillietu departamentiem. Pastāv arī zemnieku tiesas: Vidzemē: Pagasta tiesa, Draudzes tiesa, apriņķa tiesa; Kurzemē: Pagasta tiesa, miertiesnesis, apriņķa tiesa.1889. gadā Fiskālu nomaina Prokuratūra. Ģenerālprokurors - senāta virsprokurors - tiesu palātas prokurors - apgabaltiesas prokurors.…
