1.Baltijas guberņu tiesu iekārtas reformas (1889) raksturojums
1889.gadā notika Baltijas guberņu tiesu iekārtas reforma.
Mērķis bija Krievijas impērijas likumu (ustava) ieviešana arī Baltijas guberņās.
Reformas rezultātā vecās feodālās kārtu tiesas tika nomainītas ar buržuāziskā rakstura Krievijas impērijas tiesām.
Tiesāšanās bija jānotiek krievu valodā, taču pastāvēja arī izņēmumi (miertiesās).
Vācu muižnieku vara pār zemniekiem saglabājās tik un tā.
Baltijas guberņu tiesu iekārtas reformas rezultātā Baltijā izveidojās tiesu iekārta mūsdienu izpratnē.
Bija īpaša zemniekiem paredzēta tiesu iekārta.
Tiesu iekārta Latvijā, līdz 1889.g. tiesu reformām:
Vidzemē:
Hoftiesa Zemes tiesa Kārtības tiesa
Kurzemē:
Virsgalma tiesa Virskapitāna tiesa Kapitāna tiesa
Pilsētās tiesas līdz 1889.g. reformai attīstījās pēc Vācu tiesu sistēmas parauga:
Vācu tiesu iekārtai bija raksturīga daudzu specializētu tiesu pastāvēšana pirmajā instancē, tā pie pilsētas tiesu iekārtas Rātes tiesai bija pakārtotas: Fogta tiesa; Landhofa tiesa; Bāriņu tiesa; Tirdzniecības tiesa; Ķemerejas un cunftu tiesa; Krimninādeputācija; ...
Tiesu iekārta Latvijā, pēc 1889.gada tiesu reformām:
Pēc 1889.g.. reformas, Profesionāļi, juristi kā tiesneši vispārīgās tiesās.
Atšķirībā no citām Krievijas impērijas guberņām, Baltijas apgabaltiesās nebija paredzēti zvērinātie piesēdētāji;
Stājās spēkā arī Krievijas impērijas prokuratūras un advokatūras noteikumi.
Netika nodibināta tiesu palāta, taču apgabaltiesu lēmumus varēja pārsūdzēt Tiesu palātā Pēterburgā. Trūcīgajiem šādas iespējas nebija. Vēl bija iespēja lēmumus pārsūdzēt Senātā.
Likums tiesu iestādes iedalīja divās kategorijās: Vietējas tiesās un vispārīgajās tiesās.
Vietējās tiesas:
Pagasta tiesa-tiesnešus un viņa vietniekus vēlēja pagasta kopsapulce uz 3 gadiem. Izsprieda arī sīkus civiltiesiskus strīdus starp zemniekiem. Kompetencē bija civillietas un krimināllietas. Tika nodibināta kādā pagastā, kas varēja aptvert arī vairākus paastus, muižas.…