1889. gada 9. Jūlija likums par tiesu reformu Baltijas guberņās noteica, ka Krievijas impērijas 1864. gada Tiesu iekārtas likums tiek piemērots arī Baltijas guberņās; Baltijas vecās feodālās kārtu tiesas (hoftiesa, zemestiesas, maģistrāti u.c.) tiek nomainītas ar buržuāziska rakstura Krievijas impērijas tiesām. Šī tiesu iekārta tika izveidota pēc Francijas parauga un izveidojās tiesu iekārta mūsdienu izpratnē.
Tiesu iekārta sastāvēja no vietējām un vispārējām tiesām. Vietējās tiesas bija pagasta tiesas (saglabājās kā dzimtbūtniecisko tiesu palieka. Tās varēja būt nodibinātas vienā pagastā vai rajonā, kas aptvēra vairākus pagastus. Pagasta tiesas sastāvā bija priekšsēdētājs, tiesneši un kandidāti. Pagasta tiesas tiesnešus un viņu vietniekus uz 3 gadiem ievēlēja pagasta kopsapulce no to pagasta locekļu skaita, kas bija sasnieguši 25 (vēlāk 21) gadu vecumu, piederēja pie kristīgās ticības, prata lasīt un rakstīt vietējā valodā; ievēlētos tiesnešus apstiprināja miertiesnešu sapulce. Paši tiesneši uz 3 gadiem ievēlēja priekšsēdētāju. Pagasta tiesneši parasti bija turīgākie, muižniekiem visiztapīgākie saimnieki. Kandidāti atvietoja tiesnešus to slimības gadījumā, kā arī stājās mirušu tiesnešu vietā. Tiesas sēdes parasti notika reizi nedēļā. Kompetence diezgan šaura – civilprāvas par strīdiem par kustamo mantu un par līgumiem līdz 100 rubļiem, zaudējumu atlīdzība līdz 100 rubļiem un par traucēta valdījuma atjaunošanu; spriedumus izpildīja pati. Krimināllietās vainīgo varēja sodīt ar naudas sodu līdz 12 rubļiem, ar arestu līdz 7 dienām, nodot publiskos darbos, piespriest zaudējumu atlīdzību. Līdz 1904.g. varēja piespriest miesas sodu (ne vairāk par 20 rīkstēm). Spriedumi ar arestu līdz 3 dienām vai naudas sodu līdz 5 rubļiem nebija pārsūdzami. Pārsūdzības par pagasta tiesu spriedumiem un lēmumiem iztiesāja zemnieku virstiesa; tās uzraudzīja miertiesas), miertiesas (vienpersoniskas tiesas, kuru miertiesnešus iecēla tieslietu ministrs. Par miertiesnesi varēja būt personas ne jaunākas par 25 gadiem, vismaz vidējā izglītība (vai ne mazāk kā 3 gadi nostrādāti valsts amatā, kas saistīts ar tiesvedību) un mantas cenzs (pašam, vecākiem vai sievai īpašumā jābūt bruņniecības muižai vai zemes gabalam; pilsētās jāpieder nekustamam īpašumam, kas novērtēts ne mazāk kā 3000 rubļu vērtībā). Goda miertiesneši atalgojumu nesaņēma. Tiesvedība krievu valodā. Kompetencē – civillieta, kurās prasības summa nepārsniedza 300 rubļus (ne par nekustamiem īpašumiem); mazas civillietas nebija pārsūdzamas. Krimināllietās naudas sods nedrīkstēja pārsniegt 300 rubļus, cietuma sods nedrīkstēja būt ilgāks par 1,5 gadiem, bet arests – 3 mēnešiem. Sodi līdz 15 rubļiem un 3 dienām nebija pārsūdzami) un miertiesnešu sapulce (augstākā miertiesu instance, kurā prāvnieki apelācijas kārtībā varēja pārsūdzēt miertiesnešu spriedumus. Izveidotas īpašiem apgabaliem, kuros bija sagrupētas iecirkņu miertiesas. Sastāvēja no visiem apgabala miertiesnešiem, kuri sabrauca uz sesijām centra pilsētā. Atsevišķas lietas izskatīja 3 miertiesnešu sastāvā. …
