1804. g Vidzemes zemnieku likums un tā papildinājumi 1809.g savu mērķi nesasniedza. Pastiprinājās zemnieku nemieri. Tika izstrādāts zemnieku brīvlaišanas likums: Kurzemei-1817 g; Vidzemei-1819 g.;
1818. gada 30.08. dzimtbūšanu Kurzemē pasludināja par atceltu. Sakarā ar likumu :
Brīvlaišanu bija paredzēts realizēt pakāpeniski- 14. gadu laikā, lai nerastos traucējumi saimnieciskajā dzīvē un sabiedriskās kārtības satricinājumi. Šis pārejas laiks izbeidzās tikai 1832. gadā, kad Vidzemes un Kurzemes zemnieki skaitījās pilnīgi atbrīvoti no dzimtniecības. Latgales zemniekiem joprojām bija jādzīvo nebrīvē.
Muižnieku īpašumā palika zeme un dzelzs inventārs;
Zemnieki ieguva personīgu brīvību un tiesības:
iepirkt vai nomāt mājas ( nomas līgums līdz 3. gadiem);
kalpot pie muižnieka vai saimnieka par algu;
būt padotiem nevis muižai, bet pagasta sabiedrībai un muižnieku ieceltai pagasta pašvaldības Policijai.
tiesības aiziet no pagasta pēc visu saistību, nodevu un parādu nokārtošanas pret muižu un pagastu.
Likums noteica arī pagasta pašpārvaldes izveidošanu. Tās galvenie elementi bija pagasta sapulce, pagasta vecākais un pagasta tiesa.
1819. gada Vidzemes zemnieku brīvlaišanas likuma teksts tika izstrādāts pēc Igaunijas un Kurzemes likumu paraugiem. Likuma pasludināšanas akts notika 1820. d. janvārī Rīgā –Jēkaba baznīcā, draudžu baznīcās 1820.12.03. Vidzemes zemnieku brīvlaišana notika pakāpeniski un visumā pēc tādiem pašiem principiem, kā Kurzemes guberņā. Būtiskākā atšķirība bija 1804. g. reformu likumos paredzēto māju un zemes lietošanas tiesību mantošanas atcelšana.…
