1. Latvijas tiesību vēstures priekšmets, saturs un uzdevumi. Tiesību vēsture pēta tiesību un tiesisko institūtu izcelšanos, attīstību un bojāeju. Visbūtiskākais tiesību institūts ir valsts. Priekšmeta jēdziens: Latvija, valsts, tiesības, vēsture.
Valsts: 1) „polisa” 5000 g. p. ē. Grieķu tulkojums – civilizācijas sākums. Tiešā demokrātija, pilsoniskais institūts. 2) „politika” – politike grieķu val. – pārvaldīt. Pārņem romieši „civitas” – pilsēta, valsts. Patriciešu plebeji, tiešā demokrātija, pilsoniskais institūts. 3) Respublika – publiskās lietas, romiešu Romas republika, politiskā vara. 4) impērija – Romas impērija. Imperators, absolūtā vara, valsts vara tika iznesta ārpus Romas teritorijas. 1. gs. p. m. ē. Romas impērijas tapšana. 476. g. beidzās impērija. 5) Nikola makivelī 500.g. pārvaldītāji, pārvaldāmie, robežas, Robežu institūts. 6) 19. gs. tika noformēta valsts būtība. Trīs galvenie kritēriji: valsts teritorija ar robežu, valsts iedzīvotāji un pilsonības institūts, valsts aparāts. Valsts – īpaši organizēta sabiedriska grupa, kurai ir vēsturiska (kopēja) pieredze/prakse.
Tiesības: 1) ivis divinum. Mitoloģiskie tēli visos kontinentos. Mūsu mītiskie tēli. Pirmie Dievu normu izdevēji, nosaka tiesības. 2) ivis humanum – cilvēku darbības stāvoklis: a) fiziska spēka elements (spaidi), b) instinktu elements – par saņemto sitienu atbildēt ar sitienu, reflekss, atbildes reakcija, c) gribas elements – īpašnieka, ierēdņa, amatpersonas, valsts galvas griba, d) materiālais elements – turīgi, bagāti ļaudis mēģina pakļaut, lobisms. Lobisti – juristi, kuri mēģina pakļaut, pārvērš tiesību avotos jeb pieminekļos. Sabiedrība noslāņojās, e) ratio – Visas tiesības rodas no prāta darbības. Tiesības kā fenomens – Kanta definīcija.
Vēsture: kā process. Kritēriji – pagātne, tagadne un nākotne. Vienots nepārtraukts process ar trim kritērijiem. Bez ierobežojuma, nav fiksētā sākuma, nav beigu. Priekšmeta definīcija – nota bene. Ievēro labi, iegaumē labi. …
