Latvijas valsts un tiesību vēsture pēta valsts un tiesību izcelšanos, to tipus, Latvijas teritorijā no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām.
Valsts – valsts ir īpaši organizēta sabiedriska grupa, kurai ir kopēja vēsturiskā pieredze. Valsts ir dabiskās vēsturiskās attīstības rezultāts. Valstī pastāvēšanai, jābūt 3 elementiem: teritorija, pārvaldītājs un pārvaldāmie. Tā 1600.g. Makiavelli raksturoja valsti. Pēc jaunās koncepcijas pietiek ar 2 elementiem: iedzīvotāji un nodokļi.
!!!1.Vēsturiskā forma polisa- pilsēta/valsts . Polisa – pilsēta valsts Eiropas sabiedrības pirmsākums. Grieķu sabiedrība, grieķu kultūra. Polisas politiskā būtība pārvaldes mehānisms, tiešā demokrātija, aktīvā demokrātija, tiek realizēta caur pilsonības institūtu. Pirmais valsts prakses modelis.
2.Romieši pārņem grieķu praksi, bet nosauc civitas- pilsēta/valsts, pieliek klāt publiskās tiesības.
3. res publika iet soli uz priekšu, pāreja uz tīru valsts pārvaldes modeli. Publiskās tiesības, privātās, saistību tiesības u.c.. tas nāk no romiešu tiesībām. Lietot, valdīt un rīkoties – romiešu tiesību formulējums.
4. imperium- tiek jau praktizēta visā Romas impērijas teritorijā. 476.g.- Romas bojā eja, senie laiki beidzas, sākas feodālās pārvaldes laiks, vergu vergturu laiks.
5.Terra- valsts izpratne tika attiecināta uz izcelšanās stāvokli- kņaziste, grāfiste.
6 īpašības, kas raksturo valsts kopumu:
1.Valsts ir politiska organizācija (varas aparāts un varas klātbūtne)
2.Normatīvisms kā īpašība un zināma hierarhija. Viss tiek reglamentēts. (Valsts likumi, pamatlikumi, konstitūcija u.c.)
3.Teritoriālā organizācija. (Valsts robeža, teritorija, galvaspilsēta, metrapole)
4.Suverēnā iekšējā valsts un ārējā aizsardzība. (Valsts ierēdņa aizsardzība, likumu aizsardzība, īpašuma, aparāta valsts- iekšējā aizsardzība, ārējā – robežas)
5.Valsts ir vardarbīga organizācija (Piespiedu aparāts, tiesas, izmeklēšanas u.c.)
6.Mazākums valda pār vairākumu.
Tiesības ir normas, kas tiek radītas un attīstītas spēka, dažādu bioloģisko instinktu, politiskās varas un ekonomiskās varas nepārtrauktā mijiedarbībā.
Jēdzienu tiesības raksturo 4 faktori.
1)Fiziskais- spēka īpašība tiek likta jebkuras tiesību normas pamatā, spēka kritērijs.
2)Bioloģiskais- atriebības instinkts, taliona princips- dots pret dotu.
3)Politiskais-kam pieder vara, likumdošana.
4)Ekonomiskais- kam pieder īpašums, nauda, materiālais. Visas sabiedriskās attiecības prasa tiesisko regulēšanu.
Tiesības kā filozofiskais fenomens ( divās sastāvdaļās):
ins Divinum (Dievu tiesības) – tās ir visu tautu vēsturē, pielūdzamo Dievu griba, tiek tulkota kā likums, kā tiesību norma. Cilvēki ir tikai normu izpildītāji. Dievu griba absolūta. Dievi galvenie tiesību normu noteicēji, sastādītāji, bet cilvēki tikai izpildītāji.
ins humanum (Cilvēku tiesības) –paražu tiesību prakse, cilvēku prakse, sadzīve, gadījuma tiesības no gada uz gadu. Šodienas tiesību prakse tiek veidota uz paražu tiesībām.
Latvijas valsts un tiesību vēsture pētī valsts un tiesību izcelšanos, to tipus, Latvijas terotorijā no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām.
Jēdziens vēsture- dalās 3 aspektos:
1)Vēsture kā process- vēsture ir bez sākuma un gala, tās pirmais kritērijs ir sabiedrība, rodas kultūra, kultūras forma. Vēsture kā process - valsts, Baltijas, globālā līmenī.
2) Vēsture kā zinātne- procesa faktori tiek fiksēti (Dokumenti, speciālā literatūra, arheoloģiskie izrakumi, ekspedīcijas, pētījumi, disertācijas u.c.)…
