42. Tiesību attīstības tendences pēc Latvijas
Līdzšinējā Latvijas tiesiskās iekārtas attīstība var nosacīti iedalīt trijos posmos. Pirmais posms aptver laika posmu no 1990. – 1993. g., kad sabiedrība atguva savas pilsoniskās brīvības, tika atjaunots civillikums un valsts sāka reformēt ekonomiskās tiesības. Otrais posms aptver laika posmu no 1993. g. – 1995. g., kad tika atjaunota satversme un veikta valsts institucionālā reforma. Trešais posms aptver laiku no 1995. g. – 2000. g., kad tiesību sistēma ar pieaugošu mērķtiecību tiek orientēta uz Eiropas Savienību. atbilstoši no kriminālkodeksu, tika svītroti tādi norādījumi kā pretpadomju propaganda un aģitācija un citi totalitārās iekārtas krimināltiesiskie nodrošinājumi. 1991. g. 10. dec. Tika pieņemts konstitucionālais likums par cilvēka un pilsoņa tiesībām un pienākumiem. Tas saturēja demokrātiskai un tiesiskais valstij atbilstošu cilvēku tiesību katalogu. Līdz ar pilnas neatkarības atgūšanu 1991. g. augustā likvidējās arī Padomju okupācijas varas drošības orgāni Latvijā. Pārtrauca pastāvēt iedzīvotāju slepenās novērošanas un savstarpējās izspiegošanas. Izveidojās brīva prese, cenzūra pārtrauca eksistēt. 1992. g. 2. dec. Augstākā padome pieņēma likumu par 5. saeimas vēlēšanām. Likumā paredzētām vēlēšanu norise atbilda visām demokrātisku vēlēšanu prasībām satversmes 6 panta izpratnē. 1993. g. notikušas saeimas vēlēšanas bija pirmās īsteni demokrātiskās vēlēšanas Latvijā pēc 62 gadu pārtraukuma. Jaunievēlētā saeima savā pirmajā sēdē atjaunoja satversmi pilnā apjomā ar to Latvija ieguva tipisku parlamentārās demokrātijas konstitucionālo iekārtu.1993. g. 28. okt. Tika atjaunots 1923. g. likums par valsts kontroli saskaņā ar šo likumu saeima ievēlēja valsts kontrolieri. 1995. g. 13. jūn. Ministru kabinets pieņēma noteikumus par administratīvo aktu procesu. Tas ir pirmais Latvijas normatīvais akts, kas regulē pārvaldes darbību, attiecības starp valsti un indivīdu atbilstoši tiesiskas valsts principiem. 1995. g. 12. jūn. Latvija ar Eiropas Savienību parakstīja asociācijas līgumu, līgums paredzēja Latvijai perspektīvu kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti. 1998. g. saeima pieņem jaunu civilprocesu likumu, kas stājās spēkā 1990. g. 1. martā. 1998. g. saeima pieņēma jaunu krimināllikumu. Vienlaicīgi turpinājās arī jau vairākus gadus ilgstošais darbs pie jaunu pārējo lielo kodeksu – darba likuma kodeksa, kriminālprocesa kodeksa, administratīvo pārkāpumu kodeksa – izstrādes. Pie lielajiem kodeksiem pieskaitāmi arī 2000. g. saeimā pieņemtais komerclikums un administratīvā procesa likums. 2000. g. 15. feb., tika uzsākas oficiālas sarunas par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Lai Latvija varētu kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti bija jāpielīdzina savas tiesības Eiropas Savienības tiesībām.
…