Padomju laikā tiesību vēsturi LU noliedza, tikai 30.gados atsāka mācīt. Kursa pamatlicējs ir Arveds Švābe savā 11 sējumu konversācijas vārdnīcā “Latvju tiesību vēsture”.
Latvijas tiesību vēstures priekšmeta uzdevums ir – pētīt tiesisku normu attsīstību zināmā laikā un vietā, pētīt, kā tiesības rodas, iegūst normatīvu spēku un atkal zaudē.
Tiesību vēstures mērķis ir noskaidrot, kāpēc kādā laikmetā un vietā bija bija spēkā tieši tādas un ne citādas tiesības. Tiesības jāpēta to attīstībā. Latvijas tiesību vēsture ir īpaša domāšanas forma, kas cenšas aptvert pasauli – saprast caur tiesībām pagātnē tiesības tagadnē.
Tiesību vēstures priekšmeta saturs ir atklāts caur notikumu attiecību kopu, ko veido:
1)valsts pārvaldes organizācijas īpatnības
2)sociāli ekonomiskās vajadzības
3)tiesības, tieslietu sistēma un tās funkcionēšana
Tātad, tiesību vēstures uzdevums ir noskaidrot, kā tiesības mainās un kāpēc mainās.
Izšķir sekojošas tieūbu vēstures pētīšanas metodes:
1)jēdzieniskā
2)dogmatiskā – ja jāanalizē kāda tiesību norma
3)vēsturiskā
4)salīdzinošā – salīdzina nedrošo aktu ar drošo
5)dialektiskā – viss ir attīstībā
Benno Ābers: “Tiesību vēsture ir tiesību attīstības vēsture.”
Hronoloģiskās robežas. Nav jāpēta lietas, kas notiek nesenā pagātnē, jāpaiet vismaz 25-50 gadiem,, lai varētu objektīvi izvērtēt situāciju.
Katrs temats jāpēta četros aspektos:
1)vispārvēsturiskais fons
2)jāpēta sabiedrības šķiriskā struktūra – LR ir kārtas (šo neņemt vērā)
3)kā attīstījies valsts aparāts
4)kā attīstījušās tiesību nozaru tiesību normas
Valsti reglamentējošās tiesību normas arī ir tiesības, tāpēc aptver arī valsti.
2.Latvijas tiesību vēstures zinātnes attīstība
Latvijas tiesību vēstures zinātnes attīstibā jāizšķir 4 posmi:
1)vācbaltiešu laiks 19.gs.sākums – 1914.gads. Himmelstjerms, Bunge – vācu tiesību un tiesību principu kodifikatori pēdējo reizi. Baltvācu posmam raksturīgi aizsardzības mēģinājumi pret Krievijas nodomiem likvidēt Latvijas autonomiju. Baltvāci pirmie sāk studēt mūsu tiesību vēsturi, lai pierādītu ka krieviem uz mūsu autonomiju un pakļaušanu savai varai nav tiesību.
2)1918.-1940.gads Pirmā Latvijas Republika – Starpkaru posms. Švābe – 30.-to gadu vidū sāka strādāt vēstures fakultātē (Zviedrijā), B.Ābers (mirst 1990.gadā). II Pasaules kara laikā abi emigrē uz ASV. Kara laikā zinātnes attīstība nenotika.
3)1940.-1941.g. un 1944.-1991.gads Padomju laiks. Voldemārs Kalniņš bija speciālists Romiešu civiltiesībās (strādā no 1931.-1981.g., kad mirst ar vēzi).R.Apsītis sāk palīdzēt 1965.gadā, bija arī Juris Muižnieks, tagad Rēzenē.…
