5. Civiltiesību tendences LR (1918-1940)
Tendences: Dinamisms, nacionālas valsts izveidošanas, tiesību kontinuitāte, reformisms, nacionālās suverenitātes zaudēšana, okupāciju režīmi koriģē tiešības un tiesību doktrīnu.
Līdz pat 1937. g. 28. janvārim LR nebija izstrādāts vienots Civillikums. Latgalē – 1832.g. Cariskajā Krivijā kodificētās civiltiesībās, kuras bija ietvērtas Krievijas likumu kopumu sejumā 1. daļā. Uz parēju Latvijas teritoriju attiecās 1864.g. Bunges civillikums jeb Baltijas vietējo likumu kopojuma BVLK III daļa ar grozījumiem un papildinājumiem. Zemniekiem – savas īpaši regulētas privāttiesības.
Civillikums – viens no svarīgākajiem tiesību avotiem – bāze tālākai civiltiesību attistībai.
Attistība: Sakotnēji meģināja izstrādāt katram novadam savu, bet nevis vienotu normu kopumu.Galīgi par vienota Civillikuma pieņemšanu visai LR izšķīras tikai 1935.g. pēc tieslietu ministra H. Apsīša atzinuma, ka iepriekšējā prakse pa novadiem nav sevi attaisnojusi. 1937. g. akceptēja izstrādāto Civillikuma projektu, kodifikācija stājās spēk a 1938. g. 1. janvārī un vienlaicīgi tika atcelti vairaki normatīvie akti. 1937. gada Civillikums likvidē tiesību partikularismu un radīja daudzus jaunus likumus (Zemesgrāmatu likums, Notāru likums u.c.). Civillikuma struktūra: 4 daļas – 1) ģimenes, 2) mantošanas. 3) lietu, 4) saistību tiesības.
6. Padomju darba tiesību īpatnības
Ties.Avoti: LPSR Konstitūcija, Latvijas PSR Darba likumu kodekss.
Principi: pilsoņu līdztiesība neatkarīgi no tautības un rases; sievietes vienlīdzīgās tiesības ar vīrieti.
Darba līguma forma: mutvārdos un rakstveida.
Darba laiks: saīsināts – 36 st.ned. -16-18 g./24.st.ned – 15-16.g + normāls, 5 dienu, 8 st.dienā vai 6 dienu, 7 st. dienā. Pārbaudes laiks: 3-6 mēn.
1918. gada Darba likumu kodekss – noteica darba dienas ilgumu, izejamās dienas, atvaļinājuma ilgumu, paredzot atvieglojumus sievietēm un nepilngadīgajiem, darba pieņemšanas un no darba atteikšanas kārtību.Tika aizliegts bērnu darbs. Darbaspejīgie no 18 līdz 58 gadiem. Darba principis: Kas nestrādā – tam nebūs ēst.
1940. gada 26. jūnija PSRS AP Prezidija dekrēts „ Par pāreju uz 8 stundu darba dienu un septiņdienu darba nedēļu un par noliegumu strādniekiem un kalpotājiem patvaļīgi aiziet no uzņēmumiem un iestādēm”. Ar šo dekrētu darba ņēmējiem tika noliegta darba līguma slēgšanas un laušanas brīvība. Darbinieks varēja aiziet no darba tikai ar darba vietas administrācijas piekrišanu. Darbinieka patvaļīgas aiziešanas gadījumā iestājās kriminālatbild. Tādā veidā darbinieki piespiedu kārtā tika piesaistīti pie uzņēmuma. Dekrēts noteica kriminālatbild. Arī par darba kavējumu un darba nokavējumu (noteiktos gadījumos).
Tika ieviestas darba grāmatiņas.
Padomju vara LV īstenoja „šķiriskuma” principus, vēršoties pret darbaļaudīm „naidīgajām šķirām.
LV tika ieviesta sociālā nodrošināšana pēc PSRS likumiem, kas paredzēja obligātās iemaksas no darba algas arodbiedrībbām sociālās nodrošināšanas veikšanai.
7. Padomju kolhozu tiesību īpatnības
Avoti: Par kolhozu tiesību regulatoru vēl kalpoja 1935.gada 17.februārī Vissavienības kolhoznieku 2.kongresa pieņemtie un PSRS Tautas Komisāru Padomes (TDK) un VK(b)PCK apstiprinātie Lauksaimniecības arteļa paraugstatūti.
Kolhozi bija kolektīvās saimniecības, kooperatīvi sociālistiskās ražošanas uzņēmumi, kuros uz „brīvprātības” principiem bija apvienojušies zemnieki ar kopējo mērķi piedalīties sociālistiskajā lauksaimnieciskajā lielražošanā. Kolhozu ekonomisko pamatu veidoja zeme (kura piederāja valstij), ko tiem bezmaksas un beztermiņa lietošanā bija nodevusi valsts, kā arī īpašums uz ražošanas līdzekļiem un kolektīvais darbs. Ražošanas līdzekļi un darba produkcija ir kolhoza īpašums.
Pēc statūtiem par kolhoza biedru varēja kļūt jebkurš 16 gadus sasniedzis pilsonis pēc motivēta lūguma kolhoza valdei. Kolhoznieks strādāja nevis uz darba līguma pamata, bet sakarā ar piederību kolhozam. Šai piederībai bija noteikts obligāts darba minimums, par ko maksāja ikmēneša algu (daļa varēja būt arī naturālijās). Algu varēja maksāt arī vienu reizi gadā.
Kolhoza augstākais varas orgāns bija biedru vai pilnvaroto kopsapulce.
Bija divu veidu kolhozi: rentablie un nerentablie.
…
