Ilgas pēc brīvas Latvijas.
Visas tautas, kas iet savā attīstībā uz priekšu, cenšas pēc brīvības - neatkarības no svešas varas. Var droši teikt, ka pēc brīvas, neatkarīgas valsts ilgojušies arī latviešu tautas darbinieki jau atmodas laikmetā. Latvijas vārds jau pirmajiem apzinīgajiem latviešiem bijis svēts vārds. Ilgas pēc brīvas Latvijas sevišķi spilgti izpauda toreizējie dzejnieki skaistos dzejas simbolos. Latviešu tautas brīvībai un neatkarībai ziedojuši savas dzīvības daudzi 1905.gada revolucionāri, latviešu kareivji I pasaules karā, sevišķi strēlnieki. Grūti domājams, ka bez šiem darbiem, cīņām un upuriem varētu nodibināties brīva un neatkarīga Latvijas valsts.
No autonomijas līdz valstij
1917. gadā Latvijas padomju varas augstākais izpildorgāns - Iskolats
1917. gadā izveidojas Vidzemes (A.Priedkalns, K.Ulmanis), Latgales (F.Trasuns, J.Rubulis) un Kurzemes (J.Čakste) pagaidu zemes sapulces, maijā Rēzeknē tiek pieņemts lēmums par šo valstu apvienošanos
1917. gadā Latvijā sāk dibināties pilsoniskās partijas, to vidū Zemnieku savienība, Nacionāldemokrātu partija, Neatkarības apvienība, Republikāniskā partija
16.(29.)novembrī Valkā nodibinās Latviešu pagaidu nacionālā padome (LPNP), kuras mērķis - neatkarīgas Latvijas valsts nodibināšana
Rīgā palikušie dažādo politisko partiju dalībnieki izveido tā dēvēto Rīgas Demokrātisko bloku (DB).
1918. gada februārī padomju vara tiek pārtraukta, Vācija okupē visu Latvijas teritoriju
rudenī sākas jaunās Baltijas hercogistes pārvaldes organizēšana, bet to pārtrauc Vācijas sakāve I pasaules karā
…