Latvijas valsts un tiesību vēsture kā tiesību zinātņu apakšnozare, tās avotu un literatūras raksturojums.
Tiesību zinātnes apakšnozare, LPA studiju kurss.
Pētījumu objekts:
1.Varas institūcijas;
2.Tiesību sistēmas, kuras darbojušās Latvijas teritorijā no 13.gs -1991.g.
Saskare ar citām zinātnes apakšnozarēm un studiju kursiem:
1.Ar tiesību teoriju, loģiku, filozofiju (veidota pēc tiem pašiem pamatiem);
2.Valsts tiesībām, krimināltiesībām, procesa tiesībām, civiltiesībām;
3.Sevišķa saistība ar ārvalstu tiesību vēsturi (tiesības Latvijas teritorijā ietekmējušās no citas valsts tiesībām – Vācijas, PSRS, Zviedrijas);
LVTV studiju kursa apjoms – 3 kredītpunkti (18h – lekcijas;24h – semināri; 3h – eksāmens) 75h – patstāvīgais darbs.
Mērķi – izzināt pārvaldes un tiesību izveidošanos LV teritorijā.
Struktūra – 2 daļas:
1.13.gs – 1922.g;
2.1922.g. – 1991.g.
LVTV avoti:
1.Dokumenti (līgumi, likumi, statūti, notas);
2.Arheologu, valodnieku pētījumi (izrakumi) – juridiskā folklora;
3.Stāstītāju avoti (atskaņu, indriķu hronikas, memuāri, laikraksti);
4.Statistika un kartes (iedz skaitīšanas dati; kriminālā statistika);
Avotu raksturojums:
Dažāds patiesīguma līmenis.
1.Datu nepilnības (autentiskuma zušana);
2.Avotu subjektivitāte (personību iespaids, acu liecinieku individuālā uztvere);
3.Politizēti viltojumi – rodas apstākļu ietekmē, pasūtījumu ietekmē, uzskatu ietekmē;
4.Literatūra iedalījums:
Metodiskos materiālos, katalogos;
Mācību literatūra (pieskaņota studiju kursam);
Zinātniskā literatūra – monogrāfijas, publikācijas 9kursa atsevišķu daļu izpratnei);
Tiesību aktu krj (padziļinātām studijām);
Koncepcijas:
1.Padomju (impēriskā);
2.Nacionālā;
3.Baltvācu;
Padomju – tās autori – cara un PSRS laika zinātnieki, rakstnieki, vēsturnieki (E.Birziņa, V.Kalniņš, A.Dizulis). Pozitīvi vērtē senlatvijas iekārtu, Latvijas iekļaušanu PSRS sastāvā, noklusējot vardarbības, kā arī 1917.g oktobra revolūciju un Padomju Latvijas izveidošanu. Negatīvi vērtē vāciešu ierašanos 13.gs.
Nacionālā – (A. švābe, A.Stranga). Pozitīvi vērtē Senlatvijas attīstību, neizceļot Latgales saistību ar Krieviju. Negatīvi vērtē vāciešu ierašanos 13.gs un viņu vēlāko lomu. Tiek slavēta Kurzemes hercogistes attīstība. Negatīvi vērtē cara laikus, latviešu komunistu veidojumus, LV okupāciju.…