Latviešu Pagaidu nacionālā padome kādu laiku darbojās Pēterpilī un izplatīja valsts ideju Krievzemes plašumos izkliedētajā tautā. Nacionālā padome nosūtīja uz Parīzi un Londonu Zigfrīdu Meierovicu, lai meklētu atbalstu iecerētajai Latvijas valstij. 1918. gada vasarā Rīgā ieradās daži nacionālās padomes locekļi un uzsāka sadarbību ar Demokrātisko bloku.
1918. gada 11. novembrī Vācija atzina sevi par uzvarētu un noslēdza pamieru. Līdz ar to beidzās 1. pasaules karš.
1917. un 1918. gadā neatkarību pasludināja Somija, Igaunija, Lietuva, Polija un arī Latvija.
1918. gada 17. novembrī Rīgā sanāca kopā latviešu politisko partiju pārstāvji un izveidoja Tautas padomi , kurā bija pārstāvētas visas partijas, izņemot lieliniekus. Par Tautas padomes priekšsēdētāju ievēlēja Jāni Čaksti.
1918. gada 18. novembrī, Rīgā Nacionālā teātra zālē notika svinīgs pasākums, kurā pasludināja Latvijas neatkarību. Tautas padomes uzsaukumā bija teikts, ka Latvija ir demokrātiska republika, kurā apvienota Kurzeme, Vidzeme un Latgale. Jaunās valsts pārvaldīšanai tika izveidota Pagaidu valdība ar Ministru prezidentu Kārli Ulmani priekšgalā.
Jaunajai valstij nebija ne armijas, ne naudas līdzekļu. Latvijas tautsaimniecība bija izpostīta, bet pati tauta izkaisīta pa pasauli. 1918. gada decembrī Latvijas Pagaidu valdība sāka veidot savu karaspēku.
Lielinieki 1918. gada 17. decembrī Valkā pasludināja Latvijas Padomju republiku. Sarkanā armija tuvojās Rīgai. Latvijas Pagaidu valdības rīcībā bija tikai 400 vīru liela karaspēka nodaļa pulkveža Oskara Kalpaka vadībā. Tas bija par maz, lai apturētu lielinieciskā karaspēka uzbrukumu.…
