Latvijas žurnālistika līdz 1914.gadam

Latvijas statistiskā gada grāmata, kura iznāca kopš 1920. gada, katru gadu publicēja ziņas par iznākušo preses izdevumu skaitu, to valodu un izdošanas vietām. Vēlākos gados tās papildināja ar datiem par periodiskumu, izdevējiem un saturu. Statistisko datu krājumi sniedz ziņas par Latvijas presi kvan­titatīvā aspektā, turpretī dažādu izdevumu tematikas izpētē neaiz­stājams palīgs ir ievērojamā bibliogrāfa A. Ģintera (1885—1944) unikālais darbs — retrospektīvs analītiskās bibliogrāfijas rādī­tājs, kas reģistrēja latviešu presē publicētos rakstus visas zinātņu un literatūras nozarēs no 1763. gada. Katra šā fundamentālā izde­vuma sējuma «Vispārīgajā nodaļā» ir apakšnodaļas «Prese. Grā­mata» un «Avīzes. Avīžniecība. Žurnālistika», kurās apkopotas vi­sas attiecīgā laika publikācijas par latviešu periodiku. Galvenokārt ārvalstniekiem bija domāta arī 1928. gadā izdotā «Latvijas preses gada grāmata»5. Bez ievada latviešu valodā par Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrību tajā bija ievietots plašs materiāls vācu valodā par Latvijas preses izdevumiem, likumdošanu un preses iestādēm.…