Neatkarīgās Latvijas preses sistēma sāka veidoties jau 1918. gada novembrī. Tūlīt pēc Vācijā notikušās revolūcijas tika dibināti jauni latviešu preses izdevumi vai arī atsāka iznākt agrākie laikraksti, kuru izdošanu bija pārtraukusi vācu okupācija. Daudzu prese izdevumu mūžs gan izrādījās īss vai tie iznāca neregulāri, jo to ietekmēja tehniskais un materiālais nodrošinājums, kas nozīmēja, ka katastrofālā stāvoklī atradās poligrāfija. Informācijas ieguves iespējas un izdevumu izplatīšana dažāda, to ietekmēja arī administratīvie aizliegumi un pastāvošā cenzūra.
Jāsaka, ka Parlamentārās republikas laikā Latvijā, ar atsevišķiem izņēmumiem, valdīja preses brīvība. Prese palīdzēja izveidot jaunās valsts politisko nostiprināšanos pilsoņu apziņā un bija svarīgs faktors demokrātijas procesā. Kopš Latvijas valsts proklamēšanas strauji pieauga preses izdevumu skaits. Latvija ieņēma ceturto vietu Eiropā – uz 100 tūkstoš iedzīvotājiem 19.2 izdevumi, gan avīzes, gan žurnāli.
Lai noteiktu prese un Latvijas valsts attiecības, kļuva nepieciešams izstrādāt un pieņemt prese likumu. To 1923. gadā gatavoja Ministru kabinets un iesniedza Saeimai, kas preses likumu apstiprināja 1924. g. 1. februārī. Likumu veidoja 20 panti, un tas noteica preses brīvību Latvijā.…