Lauka pētījums ir īpaši piemērots tiem pētījumu tematiem, kuru attieksme un uzvedība var būt saprasta vislabāk ar to dabisko uzstādījumu, kā arī sociālo procesu pētījumam laikā gaitā. Lauka pētnieks var atzīt dažas attieksmes un uzvedības nianses, kas var palīkt neievēroti lietojot citas metodes. Lauka pētījumi ir bieži izmantoti skola/universitātes, demonstrācijas, darba pārrunas utt.
Uzskatu mērvienības (fokusi), pēc Dž. Loflanda:
Jēga/nozīme – lingvistiskās ierīces, kā kultūra, normas, pasaule utt.
Prakse – dažādi uzvedības veidi.
Epizodes – dažādi notikumi. Piemērām laulības šķiršana, noziedzība, slimība utt.
Sastapšanās – divu vai vairāku cilvēka tikšanās un savstarpēja mijiedarbība.
Lomas – cilvēku pozīcijas un uzvedības analīze (ģimenes lomas, etniskās grupas, nodarbošanās utt.).
Attiecības – bērnu un vecāku, draugu utt.
Grupas – pēta mazas grupas, kā draugu kliķe, atlētu komandas, darba grupas.
Organizācijas – oficiālās organizācijas, kā korporācijas, skolas u.c.
Apmetnes – pēta mazas sabiedrības, kā ciematus, kaimiņus, rajonus, kā geto)
Lauka pētījums piedāvā iedziļināties sociālajā dzīvē, tā dabiska vidē.
2. Dažādas novērotāja lomas (R.Gold, 1969:33):
Pilnīgs dalībnieks – īstais mērķis un pētnieka personība pētījumā laukā apkārtējiem cilvēkiem nav zināma. Pētnieks uzvedas kā patiess dalībnieks.
Dalībnieks kā novērotājs – pilnīgais piedalījums ar grupu pētījumā, bet ir jāinformē, ka tiek veikts pētījums. …
