1.Galvenais noteikums sētas vietas izvēlei ir nodrošināt cilvēkiem un lopiem, veselībai nepieciešamās prasības, izvairoties no zemām un purvainām vietām, kā arī tādām vietām, no kurām izplūst kaitīgi izgarojumi. Ja tomēr saimniecība ir jāveido šādā sliktā vietā, tad augsne ir jānosusina un vēja puse jānodrošina pret mitrumu un augstumu nesošiem vējiem ar skujukoku stādījumiem. Jāizvairās no vietām ar augstu gruntsūdens līmeni, kā arī tādām, kuras pavasaros un rudeņos tiek pārpludinātas.
Par vispiemērotākām vietām saimniecības izbūvei jāuzskata līdzenas, pakalnainas vietas ar nelielu slīpumu uz dienvidiem un austrumiem vai vietas, kuras kalni aizsedz no ziemeļu un rietumu vējiem, bet kas ir atklātas pret dienvidiem un austrumiem.
2.Sētai jāatrodas tādā vietā, kur pietiekamā daudzumā būtu iegūstams dzeramais ūdens, kas apmierinātu visas saimniecības vajadzības.
3.Ja saimniecība ir lielāka, sētas vieta jāizraugās starp laukiem un pēc iespējas gruntsgabala vidū. Ja grunts gabalā ir meži, tad tie varētu atrasties no sētas vistālāk, turpretī aramzemei jāatrodas vistuvāk sētai.
4.Lauku sēta jānodrošina ar ērtu satiksmi.
Centrālā vieta lauku sētā ir pagalms. To veido dažādi laukumi - malkas sagatavošanas vieta, transporta līdzekļu darbarīku un mašīnu novietošanas laukums, kā arī mājdzīvnieku izeja uz ganībām. Pēc izmantošanas veida pagalmu iedala dzīvojamā un darba pagalmā. Visi lauku sētas laukumi un ceļi, lai tie būtu izmantojami jebkuros laika apstākļos, jāveido ar noteiktu kritumu uz virsūdeņu noplūdes vietu. Tikai ātra virsūdeņu noplūde un segums pasargā no neizbrienamiem dubļiem. Ja sēta ir līdzenā vietā, virsūdeņu noplūdei lielākās platībās jāveido grāvjiem līdzīgas ieplakas. Tām jābūt ar lēzenām malām, tad būs viegli kopt un ātri noplūdīs ūdens ērti ir tad, ja ieplakas veido pagalma izmantošanas robežām. Ja lauku sēta ir mitrainā, avotainā vietā, tad ērti izrakt dīķi vai izveidot drenāžu ūdeņu novadīšanai.
Dzīvojamais pagalms ir nozīmīgākā vieta sētā. Parasti to veido laukums, kas piekļaujas mājai, klētij, malkas šķūnim vai citām ēkām. Pagalmam vajadzētu būt ainaviski izcilākajā vietā.
Pie ieejas mājā jāierīko pietiekami liels plākšņu vai cita seguma laukums.
Vecos pagalmos dzīvojamā pagalma segumu veido tādi augi kā retēji, sūrenes, skarenes u.c. Zālienam jāizvēlas apakšzāles, kas ir izturīgas pret izmīdīšanu. Pļavu skarene auglīgākajām augsnēm, sarkanā auzene sausākām augsnēm vai noēnotām vietām. Ierīkojot zālienu vajadzētu izmantot sēklu maisījumu. Lai jaunais zāliens ātrā izveidotu zelmeni un neiesētos nezāles, maisījumā liek arī daudzgadīgo aireni. Tajā var būt arī smilgas aitu auzene un citas apakšzāles ,bet nevajadzētu būt kamolzālei un timotiņam, arī āboliņu nevajadzētu likt, jo tas iesēsies pats atsevišķi. Lauku sētā zālienu var pļaut tikai 2 vai 3 reizes gadā, jo tur veidojas pļavas tipa zālieni ar bagātīgāku zāļaugu sastāvu, kur noteiktu vietu ieņems dažādas ziedošas pļavas puķes un arī āboliņš. Šāds zāliens būs ainaviski skaists.
Dzīvojamā māja ir jābūvē zemes gabala augstākajā vietā un attiecībā pret citām ēkām jānovieto valdošo vēju pusē, lai mēslu izgarojumi novirzītos no ēkas. Galvenajai fasādei vajadzētu būt orientētai dienvidu virzienā. No mājas sliekšņa jābūt pārlūkojamiem ainaviski nozīmīgiem skatu punktiem.
Lauku mājai jābūt ērtai, ar dabīgo apgaismojumu priekštelpai un plašu telpu virsdrēbju garderobei. Nepieciešama ir liela plaša saimes istaba, kurā ērti var atpūsties visa mājas saime. Būtu ļoti vēlams lai virtuve būtu savienota tieši ar saimes istabu.
Lauku mājas virtuvei ir jābūt tik lielai, lai ikdienā tur ērti varētu paēst. Virtuvē jāparedz iespēja iebūvēt arī maizes krāsni un malkas pavardus, lai varētu apsildīt māju. Blakus virtuvei ir jāpiebūvē produktu pieliekamais. Vannas istabai ir jābūt ērtai, ar dabīgo apgaismojumu, lai tajā varētu mazgāt un gludināt veļu, kā arī veikt citus darbus.
Lauku dzīvojamā mājā nereti dzīvo kopā vairākas paaudzes, tāpēc mājas projektam un dūmeņu izvietojumam ir jābūt tādam, lai māju varētu paplašināt. Jādomā arī par iespēju ēku būvēt vairākās kārtās. Visbiežāk vispirms izbūvē telpas pirmā stāva līmenī, bet otrajā kārtā izbūvē telpas jumta stāvā.
Virtuve, saimes istaba, ieejas mezgls jāizvieto tā, lai no šim telpām būtu labi pārredzams piebraucamais ceļš un pagalms, ievērojot, ka virtuvei ir jāatrodas ēnainākajā, bet saimes istabai - saulainākajā pusē.
Ļoti svarīgs ir valdošo vēju virziens. Aizvēju pagalmā var nodrošināt ar dažādiem šķēršļiem – pakalniem, vaļņiem, mežu, kokiem, dzīvžogiem, ēkām un sētu, bet katram ir savs efekts. Aizvēja zonās dienas temperatūra gadā ir par 2-3 grādiem augstāka, bet vējainās un saulainās dienās šī starpība ir pat 10-12 grādi Nakts temperatūru starpība ir apmēram 2 grādi. Dzīvžoga tuvumā temperatūra ir augstāka arī bezvējā, jo dzīvžogs uzkrāj siltumu. Vēja ierobežošana pasargā arī ēkas un cilvēkus no vēja mehāniskās iedarbības, no slodzēm, no gaisa plūsmu un virpuļu veidošanās.1.att. redzami dažādi vēja šķēršļi. Laba koku aizsargjosla samazina vēja ātrumu dzīvžoga vēja pusē tādā zonā, kas atbilst5-10 koku augstumam.
Lai sargātos no ļoti stipra vēja un sniega, stāda īsus, kuplus, vienmēr zaļus kokus un krūmus. Šādu dzīvžogu platums ir 40 līdz 50 m .
Mājas un ceļi ir jāattālina no dzīvžoga, jo ap to ziemā veidojas kupenas, bet vasarā karstuma zona. Tā kā cauri dzīvžogam bieži jāveido arī ceļi, svarīgi to izdarīt gudri, lai neveidotos caurvēji. Nedrīkst veidot iebrauktuves pašā dzīvžoga stūrī.
Blīvi, nepārtraukti šķēršļi aizsargā pret vēju tikai nelielā attālumā aiz šķēršļa. Labāki ir šķēršļi, kas vēju daļēji laiž sev cauri. Tādējādi vēju daļēji nobremzē un atņem tam daļu enerģijas. Vislabāk pasargātā zona atrodas zināmā attālumā aiz dzīvžoga, kad vējam iestājusies bremzēšanas fāze. Pārāk plati dzīvžogi aizsargātās platības lielumu var drīzāk samazināt, jo vēju plūsma piekļaujas šķēršļa formai un ātri atgriežas sākotnējā stāvoklī.
Arī slīpās plaknes un dzīvžogi spēj pasargāt mazākas platības. Ļoti labi pasargā ap 3 metrus augsts žogs, kas novietots līdz 1,5 metru augstā paugurā, ja aizvēja pusē zemei ir neliels 6 – 8% kritums no šķēršļa. Tādā gadījumā no vēja un sniega pasargātā zona ir ap 70 m plata.
Aizsardzība pret sniegu. Sniegs sakrājas galvenokārt mierīgās bezvēja vietās. Tāpat nokrīt un sakrājas arī lietus, putekļi, lapas. Sniega sanesumi veidojas vietās kur sastrēgst vēji, kā arī sniega sētu aizvējā. Ja sniega sētu aizstāj ar plašu dzīvžogu, tad tas samazina vēja ātrumu un sniega sanesumi nav pārāk lieli. Izvietojot ēkas lauku sētā, svarīgi ir ievērot no vēja un sniega sanesumiem pasargātās zonas. Vasarā, kad atsvaidzinoša vēja plūsma ir vēlama, būvniecībā ir jāizvairās izmantot dzīvžoga noēnoto daļu. Šādās zonās parasti arī ir vāja gaisa cirkulācija. Izvairoties būvniecībā no šādām vietām, pasargāsimies arī no sniega sanesumiem ziemā.
Darba jeb lopu pagalms piekļaujas kūtij, barības novietnei, tajā ir arī mašinu un traktoru laukums. Dzīvojamais pagalms ikdienā mašīnām ir slēgts, bet darba pagalmā brauc visi transportlīdzekļi. Ja lauku sētā nodarbojas ar lopkopību, jāveido ganu ceļi. Pat ja ganību virziens sakrīt ar braucamo ceļu, nevajadzētu to izmantot par ganu ceļu.
Parasti to noklāj ar granti vai šķembām, bet pie garāžas der laukakmeņu bruģis vai betona bruģakmeņi.
…
