Apmēram 90% no visa ražotā tērauda apjoma sastāda oglekļa konstrukciju tēraudi. Oglekļa tēraudiem ir pietiekami labas mehāniskās īpašības, augsts tehnoloģiskums apstrādē ar griezējinstrumentiem un spiedapstrādē, tie ir samērā lēti.
Tērauds ir dzelzs sakausējums ar labām tehnoloģiskām īpašībām un pietiekošu plastiskumu, kas ļauj izgatavot jebkuras formas un izmēru konstrukcijas, kā arī pielietot dažādas tehnoloģiskās apstrādes metodes, liešanu, velmēšanu, kalšanu, metināšanu, griešanu u.tml. Lai iegūtu tēraudu ar noteiktām mehāniskajām īpašībām, tam pievieno speciālus piemaisījumus t.s. leģējošos elementus, hromu, niķeli, molibdēnu, varu, titānu, kobaltu, u.c. Tēraudu, kurš satur vienu vai vairākus leģējošos elementus, sauc par leģētu tēraudu.
Tātad tēraudi dalās oglekļa un leģētos tēraudos. Atkarībā no tērauda praktiskās pielietošanas, tas dalās konstruktīvajā (oglekli satur līdz 0,6%) un instrumentālā (oglekļa saturs vairāk par 0,6%) tēraudos. Palielinoties oglekļa saturam tēraudā, palielinās tā stiprība, bet samazinās tā plastiskums un sametināšanas iespējas. Konstruktīvo tēraudu izmanto mašīnu detaļu, mehānismu, kuģu korpusu un citu konstrukciju izgatavošanai. Šiem tēraudiem neliels oglekļa saturs (parasti nepārsniedz 0,3-0,4%) un neliels leģējošo elementu piemaisījums. Tēraudi ar vidēju oglekļa saturu, tie ir plastiski, labi deformējas un metinās. Normalizētā stāvoklī tos lieto nelielas stiprības mašīnu un aparātu detaļu izgatavošanai. …
