Lejaskurzemes izlokšņu senākie dotumi ir atrodami 17. gs. rakstu avotā- Jāņa Langija 1685. gada latviski- vāciskā vārdnīcā. Tajā ietverti daudzi Kurzemes izloksnēm raksturīgi vārdi. Plašāk un vispusīgāk Langija vārdnīcu pētījuši un novērtējuši tās ieguldījumu latviešu valodniecībā Ernests Blese un Benita Laumane. Laumane plaši pētījusi Langija vārdnīcu fonētiskā, morfoloģiskā un leksiski semantiskā skatījumā, analizējusi ap 40 no 800 vārdnīcā sastopamajiem īpatnējiem vārdiem, kā arī ar apģērbu saistīto vārdu krājumu. Aina Blinkena fonētiskā, vārddarināšanas un cilmes aspektā ir aplūkojusi 432 Langija vārdnīcā reģistrētus īpašības vārdus, izdalot 3 grupas: 1) primārie vai ar konsonatiskajiem piedēkļiem atvasināti īpašības vārdi, 2)ar piedēkļiem –īgs, -ains u.c. atvasināti īpašības vārdi, 3) aizgūti īp. v.- lituānismi, ģermānismi.…