Datoru grafikas pamatu pamats ir attēlu sintēze. Ko šie vārdi nozīmē?
Vispirms jānoskaidro, kas mums ir “attēls”. Pats šis vārds ir pietiekoši daudznozīmīgs (arī citās valodās).
Enciklopēdijā (LPE) izcelts sinonīmisms attēls tēls. Apmēram tā to saprot matemātikā, bet mūsu gadījumā ir vietā cits sinonīmisms: attēls ilustrācija, bilde (varbūt cits vārds ar līdzīgu nozīmi).
Tātad mums attēls varētu būt jēdziens ar ko aprakstām plakanu fizisku virsmu ar optisko īpašību dominanti. Varam lietot arī precīzāku terminu – vizuālais attēls.
Citās valodās arī ir atbilstoši vizuālā attēla nosaukumi:
angliski – image ar sinonīmu “picture”,
krieviski - изображение ar sinonīmu “картина”.
Atsakoties no sinonīma attēls tēls, svarīgi nejaukt tādus jēdzienus kā tēlu pazīšana (pattern recognition, распознавание образов), kas ir nostabilizējusies, samērā abstrakta eksakta disciplīna, un attēlu pazīšana, ar kuru būtu jāsaprot samērā konkrēts jautājums, kas kā īsti pastāvīga disciplīna vēl nav izkristalizējies.
Tiešā sakarā ar pēdējo ir stabila disciplīna – attēlu analīze (image analysis, анализ изображений), kas nav tik abstrakta kā tēlu pazīšana. Ir apmēram šādas iekautības: attēlu analīze mašīnu redze (computer vision) tēlu pazīšana.
Attēls kā fizisks veidojums sastāv no dažādas intensitātes dažādu elektromagnētiskā starojuma laukumiem ar dažādu formu un savstarpējo izvietojumu. Attēlu izcelsme ir ļoti dažāda: gleznojums, fotogrāfija, zīmējums, rasējums, televīzijas attēls un, protams, arī attēls uz datora ekrāna.
Visi šie attēli tiek kaut kā radīti, kaut kā sintezēti.
Krāsaino laukumiņu aptuvens izvietojums vienā rastra elementā uz attēla virsmas
Galvenie rastra attēla parametri ir rastra izmērs un krāsas indeksa diapazons. Abi šie parametri nosaka attēla aizņemtās atmiņas lielumu.
Ja krāsas indeksa lielums ir pietiekošs, tad šis indekss pats var saturēt lielumus iR, iG, iB (parasti pa baitam uz katru pamatkrāsu) un palete nav nepieciešama.
Sevišķi svarīgi apzināties, ka datora atmiņā neglabājas attēls, bet gan informācija, uz kuras pamata attēls tiek formēts. Kā redzam, tad atšķirībā no “dabiskiem” attēliem, šis attēls ir būtiski diskretizēts, un līdz ar to iespējams būtisks informācijas zudums, kas arī vienmēr jāapzinās.
I – informācija, kuru paredzēts caur attēlu nodot skatītājam,
A – datora sintezēts attēls,
A’ – attēls skatītāja acī,
I’ – informācija, kuru skatītājs saņem.
Kā nodrošināt vienādību I’ = I?
Pats par sevi tas nenotiek, jo ķēdē I A A’ I’ ir informācijas zudumi. Lai tos kompensētu, trūkstošā informācija ir jānodod pa papildus ceļiem, piemēram, iepriekš vienojoties par kādu papildinformāciju.…
