Lielā franču revolūcija.
Franču revolūcija1 bija periods Francijas vēsturē no 1789. līdz 1799. gadam, kad Francijā tika gāzta absolūtā monarhija, radikāli ierobežotas Romas Katoļu baznīcas tiesības un nodibināta republika. Lai gan demokrātijai ilglaicīgi nostiprināties Francijā izdevās tikai 1871. gadā, Franču revolūcija uzskatāma par vienu no nozīmīgākajiem notikumiem Eiropas jauno laiku vēsturē. Revolūcijas rezultātā nodibinātā republika kļuva par modernas valsts un sabiedrības formas modeli, tās konstitūcija paredzēja:
viedokļa un vārda brīvību,
visu pilsoņu vienlīdzību likuma priekšā,
vispārējas vēlēšanu tiesības,
darba un profesijas izvēles brīvību un citas tiesības, bez kurām nav iedomājama arī mūsdienu demokrātija.
Revolūcijas cēloņi.
Revolūciju izraisīja dažādi faktori:
vāja ekonomiskā situācija (piemēram, valsts ārējais parāds, un tā dēļ ieviestie smagie nodokļi);
neapmierinātība ar absolūtisma monarhiju,
tiekšanās pēc republikānisma, lielākas brīvības,
apgaismības ideju izplatīšanās,
pārtikas trūkums pirmsrevolūcijas mēnešos,
augstais bezdarba līmenis un augstās maizes cenas,
neapmierinātība ar reliģisko neiecietību. [1.]
valdības aplamā politika,
problēmas vienkāršo cilvēku dzīvē.…