Lielais Ziemeļu karš

Karš sākās un 1700. un beidzās 1721. gadā. Iznākumā Zviedrija zaudēja lielvalsts stāvokli, bet Krievija ieguva pieeju pie Baltijas jūras un ar to kļuva par nozīmīgu faktoru Eiropas vēsturē. Bez Krievijas karā arī piedalījās Dānija un Saksija, bet beigu posmā aŗi Polija, Hanovera un Prūsija. Cīņas norisinājās Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Vācijā un Krievijā. Kara posmam sekoja baismīgs mēris (1709.-10) – zemēs, kuras tas piemeklēja nomira vairāk kā puse iedzīvotāju. Kara postījumos smagi cieta Latvija un arī daudz Latvijas iedzīvotāju krita karam par upuri. Pie šiem zaudējumiem vēl klāt nāca tas, ka šai karā Vidzemi pārņēma Krievija un arī Kurzeme un Latgale nonāca krievu ietekmē. 18.gs beigās abas šis provinces arī formāli tika iekļautas Krievijas valstī.
Kara cēlonis meklējams apstāklī, ka karotāju valstu valdnieki visi bija gados jauni un bija piesavinājušies absolūto varu. Turklāt visiem šiem valdniekiem bija trūcīga izglītība un kareivisks gars.…