Līdz 15.gs. vidum tāls ceļojums pa nezināmiem okeāniem nebūtu bijis iespējams. Jūrasbraucēji pārvietojās smagnējos kuģos pa izsenais pazīstamiem ceļiem. Viņi orientējās pēc krasta līnijas un paaudžu paaudzēs zināmām vienkāršām zvaigžņu kartēm.
15,gs.kuģubūvē,navigācijas attīstībā un militārajā tehnikā (musketes un lielgabali) eiropieši bija sasnieguši pietiekami augstu līmeni, lai varētu organizēt tālas ekspedīcijas uz neizpētītām zemēm. Tika uzbūvēts jauns uzlabots burukuģis-karavela. Tas bija nesalīdzami ātrāks, vieglāk stūrējams un drošāks nekā līdz tam lietotais Hanzas tipa kuģis. Ķīnā izgudroto kompasu 15.gs.sāka plaši izmantot arī Eiropā. Dažādi mērinstrumenti ļāva aprēķināt ģeogrāfiskā platuma grādu. Patiecoties tam ,kļuva iespējams noteikt kuģa atrašanās vietu atklātā okeānā. Arvien plašāk iesakņojās no arābiem pārmantotais uzskats, ka Zemei ir lodes forma un tā griežas ap savu asi. Jau 15. gs. Bija izgatavots pirmais globuss. Protams, gan kartēs, gan uz globusa zemeslodes daļas vēl bija attēlotas kļūdaini. Taču eiropietis bija gatavs tās atklāt, izpētīt un apgūt. Renesanses laikmeta cilvēkiem raksturīgā pašpaļāvība uz saviem spēkiem un vienlaikus joprojām dziļā ticība Dieva palīdzībai, kā arī tobrīd dzimstošais nacionālais patriotisms, mudinājis doties tālos un toreiz vēl ārkārtīgi bīstamos ceļojumos un ekspedīcijās. Citi pētnieki kā galvenos izvirza ekanomiskos un politiskos apstākļus: Osmaņu Turcija sāka kavēt kristīgās Eiropas tirdzniecību ar Austrumu zemēm, spāņus un portugāļus neapmierināja arī tas, ka tirdznieciskais monopols ar Austrumu zemēm atradās itāļu tirgotāju rokās.…
