Lietišķā teksta teorētisks un praktisks apraksts

5. Sintakse
Dokumentā ir sastopami vienkārši paplašināti teikumi („Līdz ar to atteikums pildīt savus pienākumus un apliecināt parakstu ir Notariāta likuma 39. panta pārkāpums.”), bet visbiežāk ir salikti pakārtoti teikumi („Nacionālā ziņu aģentūra LETA šā gada 8. maijā publicēja tieslietu ministra G. Bērziņa viedokli par to, ka notārs nevar apliecināt personas paraksta īstumu uz likumprojekta, kas ir acīmredzami pretvalstisks.”).
Dokumentā ir izmantoti tikai stāstījuma teikumi, jo tiek izklāstīti fakti. Ir diezgan daudz divdabju teicienu („ņemot vērā minēto”, „paužot savu attieksmi”), kas palīdz izklāstīt teksta domu, kā arī iespraudumi („iespējams”) un apstākļa vārdi („savukārt”, „turklāt”), kas norāda uz autora attieksmi un lietu secīgumu.
6. Interpunkcija
Izvēlētajā dokumentā aiz skaitļa vārda (cipara), pēc kura tiek likts punkts, nav ievērota atstarpe („116.pants”, „8.maijs”), kas saskaņā ar interpunkcijas normām ir kļūdaini. Citas normas nav pārkāptas – stāstījuma teikumi tiek atdalīti ar punktiem, saliktu teikumu daļas atdalītas ar komatiem („LETA sniegtā informācija liecina, ka ministrs ir aicinājis..”), tāpat arī tādas konstrukcijas kā vienlīdzīgi teikuma locekļi („Ne Satversme, ne Notariāta likumā..”), divdabja teicieni („ .., izsludinot tautas nobalsošanu.”) un iespraudumi („ .., kas, iespējams, var..”).
…