Lietu tiesības un Saistību tiesības ir atšķirīgas.
Saistību tiesības regulē īpašuma apriti, bet Lietu tiesības – nosaka, kas ir īpašums, valdījums, tiesības uz svešu lietu.
Lietu tiesību uzbūve:
1)daļa Valdījums,
2)daļa Īpašums,
3)daļa Tiesības uz svešu lietu.
Latvijas CL-a īpatnība ir tā, ka valdījums ir 1. daļa.
Lietu klasifikācija.
Varētu salīdzināt ar fiziku – statika un dinamika. Lietu tiesības būtu īpašuma statika, bet saistību tiesības – īpašuma dinamika.
Lietu tiesību absolūtais raksturs.
Saistību tiesībām ir relatīvs raksturs, jo savstarpēji saista saistību dalībniekus. Piemēram, aizdevums saista aizdevēju un aizņēmēju, t.i. 2 dalībniekus; sabiedrības līgums saista vairākas puses, t.i. dalībniekus, kas parakstījuši šo līgumu.
Lietu tiesībās saistība pastāv starp tiem, starp ko pastāv juridiskās attiecības lietu tiesību daļā. Piemēram, man ir auto. Starp ko pastāv saistība? Attiecības veidojas ar visām citām personām. Visām personām ir jāatzīst, ka auto ir mans, mans īpašums.
Tā izpaužas lietu tiesību absolūtās tiesības.
Pie absolūtām tiesībām pieder:
1)Lietu tiesības,
2)Autortiesības,
3)Personiskās varas tiesības (piem. Ģimenes tiesībās vecāku vara)
Pie relatīvām tiesībām pieder:
1)Saistību tiesības,
2)Darba tiesības
Absolūtās tiesības (AT-bas) raksturo 6 pazīmes:
1)AT-bām atbilst pienākums visiem citiem atturēties no darbībām, kas nav saskaņotas ar AT-bas īpašnieku.
2)AT-bu subjektu pienākumi ir ar negatīvu raksturu, t.i. viņi spiesti atturēties no to lietu lietošanas, kas pieder citiem, un, atturēties no darbībām, kas atļautas atsevišķām personām.
3)AT-bas aizskārums var notikt no jebkuras personas puses. Piemēram, man ir vasarnīca. Es aizbraucu uz darbu un pa to laiku kāds to apzog; es uzrakstu dzejoli, parādu draugiem, bet kāds to nopublicē ar savu vārdu – plaģiāts. Lietu tiesībās vainīgais var būt jebkurš. Atšķirībā no Saistību tiesībām, kur vainīgs var būt konkrēts – piem. Parādnieks, pircējs utt. Tie nav visi citi, bet ļoti konkrēti darījuma dalībnieki.…