Uzsākot pētījumu par normatīvajiem aktiem, kas reglamentē lietu tiesības Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Francijā, Vācijā, Lielbritānijā un ASV, kā arī aplūkojot, kādi lietu tiesību institūti šajos aktos ir paredzēti, svarīgi ir zināt koncepcijas, kas reglamentē lietu tiesības pasaiulē, kā arī definēt uzdevumu, un proti, pielietojot gramatisko interpretetācijas metodi, konstatēt, kas ir lietu tiesību institūti un lietu tiesība kā tāda. Ievadā norādītajā shēmā ir redzama pasaules tiesību sistēmu iedalījuma karte ir būtiska, tālāk pētot valstis atsevišķi, lai redzētu to atšķirības un līdzības, kas attiecās arī uz lietu tiesībām.
Šī shēma ir būtiska, ko pamato arī Latvijas Juristu biedrības Prezidija locekļa Jāņa Rozenfelda komentārs profesora V.Sinaiska grāmatā par civiltiesībām,un proti, “…nam pamatots, vismaz attiecībā uz ASV (izņemot piecus štatus) un dažām citām Common Law valstīm, apgalvojums, ja “visur” pastāv nekustamas mantas reģistrācija publiskās zemes grāmatās…”
Uzsākot pētīt katru konkrēto valsti atsevišķi, svarīgi noskaidrot mājas darba uzdevumu, izzinot, kas ir lietu tiesības, institūti un lietu tiesību institūts.
Lietu tiesības–saskaņā ar Juridiko terminu skaidrojošo vārdnīcu lietu tiesības ir civiltiesību normas, kas sabiedrībā regulē mantas - lietu piederību, valdījumu, lietojumu un rīcību ar to. Galvenie juridiskie institūti, ko Civillikums regulē lietu tiesībās, ir lietu klasifikācija, valdījums, īpašums, servitūti, reālnastas, ķīlas tiesība, izpirkuma tiesība. Jēdziena “lietu tiesības” lietojums saistīts ar priekšstatu, ka pastāv tiesību subjekta attiecība pret lietu („kundzības attiecība”).
Institūts – nozare; noturīgs formālu un neformālu likumu, principu un normu kopums, kas regulē dažādas cilvēka darbības jomas un organizē tās lomu un status sistēmā
Galvenie juridiskie institūti, ko CL regulē lietu tiesībās ir lietu klasifikācija, valdījums, īpašums, servitūti, reālnastas, ķīlas tiesības, izpirkuma tiesība.
Atbilstoši Latvijas CL lietu tiesību sadaļā ietilpst dažādi, pēc satura ļoti atšķirīgi institūti, pie tam daži no tiem, tā, piemēram, mācība par atsevišķiem lietu veidiem, kā arī valdījums citos kodeksos pēc sava izvietojuma pilnīgi atšķiras no mums pazīstamā un pierastā. Atkarībā no „lietu tiesību” sadaļas sastāva un tās izvietojuma, kas dažādos kodeksos ievērojami atšķiras, mēdz izšķirt institucionālās sistēmas kodeksus (Francijas Civilkodekss, Latvijas Civillikums) un pandektu sistēmas kodeksus (visi pārējie modernie kodeksi).
Veicot valstu lietu tiesību analīzi, autors secina, ka Vispārējo tiesību sistēmu un tieši – Lielbritānijas un ASV valstu lietu tiesību reglamentējums ir jau atsevišķa kursa darba tēma – saistībā ar to komplicētību un dažādību(katrā štatā ASV un katrā Apvienotās Karalistes teritorijā ir savs lietu tiesību regulējums, kas atšķirās, tāpēc būtu pētāms atsevišķi).
…
