XIII gadsimtā pret baltu ciltīm vērsās krustnešu agresija.Krusta karotājiem, kuru rindās cīnījās prasmīgi karotāji no visas Rietumeiropas, nopietnu pretestību varēja izrādīt vienīgi spēcīga, vienota valsts.Šādu valsti izdevās izveidot lietuviešiem.Pārējās baltu ciltis,kuras nespēja apvienoties kopējai cīņai, nonāca krustnešu kundzībā.Vēstures avoti mums sniedz ziņas par apvienotās Lietuvas valdniekiem – Dižkunigaišiem.Cīņā par varu viņi bieži vien rīkojās nežēlīgi un nodevīgi, bet bija arī prasmīgi karavadoņi un talantīgi diplomāti, kuru darbības rezultātā Lietuva sekmīgi atvairīja krustnešu uzbrukumus un izveidojās par vienu no lielākajām viduslaiku Eiropas valstīm.
Leģenda vēsta, ka pirmais lietuviešu valdnieks bijis Šventaraģis.Pēc nāves viņš ar lielu godu sadedzināts pie Veļonas upītes ietekas Viļņas upē.Kopā ar viņu sadedzināti medību suņi, vanagi un vergs.Kopš tā laika visi mirušie nekristītie lietuviešu kunigaiši tika sadedzināti šajā vietā, kas saukta par Šventaraģa ieleju.
Ar saviem ziemeļu kaimiņiem – senlatviešu ciltīm –lietuvieši uzturēja pārsvarā draudzīgas attiecības.Kopā ar zemgaļiem lietuvieši devās karagājienos pret somugru ciltīm – lībiešiem un igauņiem.Latgaļu valdnieks Visvaldis bija precējies ar lietuvieša kunigaiša Daugerūta meitu.1236.gadā apvienotais lietuviešu un zemgaļu karaspēks pie Šauļiem vai Saules smagi sakāva krustnešu karaspēku.
XIII gadsimta pirmajā pusē pēc vācu krustnešu nostiprināšanās latviešu un lībiešu zemēs krustneši uzsāka regulāri uzbrukt arī lietuviešu zemēm.Lietuviešus apdraudēja arī dienvidaustrumu kaimiņi –krievu kņazi.Ārējās briesmas bija galvenais faktors,kas veicināja lietuviešu apvienošanos dažu autoritatīvāko kunigaišu vadībā.
…