Vaišelga Mindauga valdīšanas laikā bija aizgājis uz klosteri, tāpēc pārņemot varu, viņš solīja, ka pēc trīs gadiem atkal atgriezīsies klosterī. Tā viņš 1267.g. atdeva savu troni Švarnam. Lietuva kļuva par Haličas (domājams tagadējās Baltkrievijas teritorijas) protektorātu. Tā kā Švarns ļoti rūpējās par Haličas valdījumiem (Holma kunigaitija), tad Lietuvai draudēja rusifikācija un iekļaušana Haličas un Voluīnas politiskajā sistēmā. Švarns netraucēja Vācu ordenim izplatīt savu varu.
• Pret Švarnu sacēlās un par valdnieku iecēla Traideni (saistīts ar Mindauga ģimeni netiešām radnieciskām saitēm). Lietuva sāka sekot Treniota nozīmētajam kursam. Pastāvīgu cīņu rezultātā valsts jau varēja redīt zemes fondu ar zemes renti. To visu lielkunigaiši organizēja kara mērķiem. Lietuvā veidojās kara monarhijas modelis. Traidenis izrādījās talantīgs stratēģis un organizators. Aizkraukle bija svarīgs taktisks Lietuvas kara monarhijas ieguvums un baltiskās politikas laimējums. Zemgaļu kunigaitis Nameisis atzina Traideņa virsvadību un tika pieņemts Traideņa lielkunigaikšu padomē. Traidenis mira ap 1281/1282.gadu. Noformējās Lietuvas kara monarhija.
• Lietuvas valsts neatgriezeniski gāja pa politiskās struktūras attīstības ceļu ceļu. To realizēja Treniota programma: pievienot radniecīgas baltu ciltis – zemgaļus, suduvjus, asimilētos kuršus, skalvjus, nadruvjus, prūšus grupas. Tādā veidā tika pārkāptas lietuviešu etnisko cilšu robežas. 13.gs Lietuva nostiprinājās kā Baltijas reģiona politiskā vienība, kas traucēja vāciešu ekspansijai Baltijas A pusē. Neskatoties, ka karagājieni dārgi izmaksāja, tie bija valsts politiskās stratēģijas sastāvdaļa. Tādos apstākļos nostiprinājās Gediminaičiu dinastija. Lietuva kļuva par līdzvērtīgu Vācu ordeņa sāncensi. Tirgojās ar Rīgu. Kristīšana pavēra politiskās iespējas.
…
