Līguma jēdziens, veidi un noslēgšanas pamatprincipi

Līguma jēdziens.
Līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību . ‘’Pants sniedz divus līguma jēdziena skaidrojumus. Pirmais no tiem ir vispārīgs, attiecināms ne tikai uz saistību tiesībām, bet arī uz jebkādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu (piemēram, saderināšanās, laulība, starpvalstu vienošanās u.c.). Otrs līguma skaidrojums uzsver to, ka saskaņotais gribas izpaudums ir vērsts uz saistību tiesību nodibināšanu CL 1401. panta izpratnē. Otrs skaidrojums neaptver vienošanās par tiesisko attiecību grozīšanu vai izbēgšanu. To noslēgšanā tāpat jāievēro vispārējie noteikumi par līgumiem. Ar līgumu palīdzību personas regulē gan rīcību ar lietām (atdošanas, atsavinājuma līgumi, dāvinājums, īre, noma), gan darbu izpildi, svešu lietu pārzināšanu, gan saskaņotu darbību kopīga mērķa sasniegšanai. Civillikums gandrīz pilnīgi vienveidīgi regulē līgumattiecības, nenodalot tās, ko nodibina fiziskas personas, un tās, ko nodibina juridiskas personas. Taču pastāv arī dažas atšķirības no tā viedokļa, ka juridiskā persona savu gribu var paust vienīgi caur pārstāvjiem un tātad attiecīgi arī līgumu izpildei vajadzīgas fizisku personu darbības.’’
Pie katra saistību līguma būtības pieder vienas pusei apsolījums un tā pieņemšana no otras puses (vienpusējs līgums), vai savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm (divpusējs vai vairākpusējs līgums) . Līgums ir personu gribas attiecība, vienošanās. …