1. Ievads
2000. gada 23. un 24. martā Lisabonas augstākā līmeņa sanāksmē Eiropas Savienības (ES) valdību vadītāji vienojās par jaunu stratēģisku mērķi Eiropas Savienībai - līdz 2010. gadam padarīt to par viskonkurētspējīgāko ekonomisko spēku pasaulē. Tas izraisīja izmaiņu virkni ekonomiku regulējošos tiesību aktos, lai galvenokārt atvērtu tirgu dažādām precēm un pakalpojumiem. Tāpat svarīgs aspekts ir centieni ar dažādiem paņēmieniem regulēt liberalizāciju, lai aizsargātu ES patērētājus, darbiniekus, apkārtējo vidi un galvenos sabiedriskos pakalpojumus. Lisabonas augstākā līmeņa sanāksmē valdību vadītāji pasludināja mērķi padarīt ES par "viskonkurētspējīgāko un visdinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē, kas ir spējīga uz pastāvīgu ekonomisko kāpumu, vairāk un labākām darba vietām un ciešāku sociālo saliedētību".
Lai īstenotu šo plānu, ko vēlāk nosauca par Lisabonas stratēģiju, ES dalībvalstīm bija jāsadarbojas dažādās jomās, kas aptvēra iekšējo tirgu, informācijas sabiedrību, pētniecību, izglītību, strukturālās reformas ekonomikā, stabilu valūtu, un kompleksas makroekonomiskās politikas piemērošanu, kas savukārt veicinātu attīstību un ilgtspējīgas valsts finanses. Patreiz šī stratēģija balstās uz 3 pīlāriem:
- Ekonomiskā atjaunotne;
- Sociālā atjaunotne;
- Ekoloģiskā atjaunotne.
Tā kā arī Latvija atrodas Eiropas Savienībā, tas nozīmē, ka šīs stratēģijas pamatprincipi ir īstenojami arī šeit. Šī referāta uzdevums ir apskatīt Lisabonas stratēģiju kopumā un tās ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību .
2. Stratēģijas izpildes metodes
Lai Lisabonas stratēģiju realizētu dzīvē, tiek izmantotas “atvērtās koordinācijas metodes”, kuras no 1990. gada tika piemērotas nodarbinātības un ekonomiskās politikas jomā, kā arī citās sociālās politikas jomās, tādās kā informācijas sabiedrība, uzņēmējdarbības politika, pētījumi un attīstība, izglītība un apmācība, sociālās izolācijas apkarošana un sociālās nodrošināšanas aizsardzība. Šī metode nosaka valstu politiku Kopienas kontekstā, kalpo kā progresa rādītājs dažādās jomās, piemērojot noteiktus standartus un apskatot dažādas sociālās grupas, un precizējot stratēģijas un mērķus šajā kontekstā.
3. Izpildes kontrole
Eiropas Komisija nodrošina izpildes kontroli, iesniedzot “pavasara ziņojumus” Eiropas Padomei par sasniegto progresu. Šie ziņojumi atspoguļo strukturālos rādītājus, par kuriem vienojusies Padomes dalībnieki, kuri tiek lietoti Lisabonas mērķu sasniegšanas progresa analīzei. Tajos ietverta arī analīze un progresa izvērtējums, ko tāpat sagatavo Eiropas Komisijas dienesti.
…
