Zobenbrāļu ordenis tika dibināts 1202.gadā kā militārs spēks - no Livonijas bīskapa Alberta un Cisterciešu ordeņa abata Teodoriha atkarīga bruņinieku organizācija ar mestru priekšgalā. Bīskaps izlēņoja zemes vasaļiem, kuri pēc bīskapa aicinājuma devās karagājienos.
Zobenbrāļu ordenis tika izveidots pēc Templiešu ordeņa parauga, kas bija vecākais mūku - bruņinieku ordenis (dibināts ap 1118. vai 1119. gadu). Ordeņa kodolu veidoja ordeņbrāļi, kas bija ordeņa lemtspējīgie locekļi. Ordeņbrāļi dalījās brāļos bruņiniekos un brāļos priesteros, un tika izvietoti pa ordeņa zemēs esošajām pilīm. Ierindas ordeņbrāļi, ietilpstot kādā no pils konventiem, atradās novadu mestru jeb komturu un fogtu pakļautībā, kas savukārt pakļāvās ordeņa mestram (līdz 1209.g.-Venno; no 1209.-1236.g.-Folkvins). Bez tam ordenī ietilpa arī pusbrāļi un dažāda veida kalpotāji. Zobenbrāļiem vajadzēja dot ceturto zvērestu - visu dzīvi veltīt cīņai ar neticīgajiem. Tādejādi ordeņa uzbūve paradzēja disciplīnu un paklausību,
1.Livonijas ordeņa valsts varas organizācija. 13.gs.-1561
Livonijas ordeņa valsts veidojās lielākā no visām pārējām valstiņām (Rīgas arhibīskapija, Sāmsala, Tērbatas un Kurzemes bīskapija) kopā. Ordeņa valsts augstākā amatpersona bija ordeņa mestrs, karaspēku pārzināja zemes maršals jeb ordeņa maršals Ordeņa valsts lauku novadi bija iedalīti komturijās un fogtijās, ko pārvaldīja komturi un fogti, kas bija karaspēka komandieri un piļu novadu pārvaldnieki. Komturi un fogti ik gadu atskaitījās ordeņa pavēlnieku sanāksmē - kapitulā. Pirmais starp ordeņa brāļiem bija mestrs, kuru ievēlēja uz mūžu. 14. gs. bija ap 30 - 40 komturiju un fogtiju, bet 16. gs. 1. pusē to skaits bija sarucis līdz 9 komturijām un 11 fogtijām.…