Livonijas hronikas - 13.gadsimta vēstures avoti

Kaupo – lībiešu valdnieks Turaidā. Viņa rīcībā bija daļa Gaujas lībiešu zemju, karadraudze un dažas pilis Turaidā un Krimuldā. Uzskata, ka Kaupo kristījies jau 1911.gadā, kā viens no pirmajiem Turaidā. Kristoties viņš ieguvis vārdu Jēkabs – Kaupo. Miris 1217. gadā.

Hronikās sniegtais Kaupo darbības apraksts.
Kaupo kļūst par kristieti
“Kaupo – tā šo vīru sauca, / pirmais kristīties viņš trauca”. (Atskaņu hronika, 269. - 270.).

Kaupo brauciens pie Romas pāvesta.
“Teoderihs aizveda Kaupo uz Romu un stādīja priekšā pāvestam”. (Indriķa hronika, VII, 3);
“Uz Romu līdz ar Meinhardu / jaunkristītais Kaupo brauca”. (Atskaņu hronika, 310. – 311.).

Kaupo saņem pāvesta svētību.
“Bij Kaupo sirds tik laimīga, / kad pāvestu tas redzēja. / Tam pāvests deva svētību / skaitot Dievam lūgšanu”. ( Atskaņu hronika, 433. – 436.).

Kaupo atgriežas no brauciena uz Romu.
“Brālis Teoderihs un Kaupo atgriezās no Romas un ar savu ierašanos iepriecināja rīdziniekus viņu bēdās”. (Indriķa hronika, VIII, 2).

Kaupo dodas karagājienā ar zemgaļiem uz Turaidu.
“Zemgaļi aizgāja līdz Gaujai, sadalīja savu karaspēku un piešķīra Kaupo, karaspēka vadonim, pusi no tā”. (Indriķa hronika, X, 10).

Kaupo uzbrūk Turaidas pilij.
“Un Kaupo devās ar savu karaspēku pret paša pili, kurā uzturējās viņa radi un draugi, kas vēl bija pagāni”. (Indriķa hronika, X, 10).

Kaupo došanās aizstāvēt Rīgu no pagānu ( līvu un kuršu ) uzbrukuma.
“Nākamajā naktī pilsētā ieradās Kaupo ar visiem saviem radiem, draugiem un uzticīgajiem līviem”. (Indriķa hronika, XIV, 5).…