Livonijas hronikas - Baltijas viduslaiku vēstures avots

2. Livonijas hronikas par Turaidas valdnieku Kaupo.
• Kaupo (miris 1217) - valdnieks Turaidas novadā; Kaupo rīcībā bija daļa no Gaujas lībiešu zemēm, karadraudze un vismaz dažas pilis (Turaidā un Krimuldā). Uzskata, ka Kaupo kristījies jau 1191.gadā kā viens no pirmajiem Turaidā kad arī ieguvis Jēkaba - Kaupo vārdu. Kaupo tiek minēts daudzu krustnešu un to sabiedroto militāro akciju dalībnieku vidū.


• Pēc Rietumeiropas ceļojuma, no kura Kaupo atgriezās 1204.gada rudenī, viņš “bija kļuvis ļoti uzticams” katolicismam un tā politikai: „Viņi aizgāja līdz Gaujai, sadalīja savu karaspēku un piešķīra Kaupo, karaspēka vadonim, pusi no tā, jo viņš, atgriezies no Romas, bija kļuvis ļoti uzticams un, līvu vajāts, bija atbēdzis pilsētā un dzīvoja kristiešu vidū gandrīz visu to gadu.” (Indriķa hronika , X, 10)
„..lūk, Kaupo, klausot dieva gribu, / ir pieņēmis jau kristietību..” (Atskaņu hronika, 377. - 378.)

1206.gadā līvu sacelšanās laikā Turaidas līvi padzina Kaupo (kā krustnešu sabiedroto) un nopostīja viņa īpašumus. Lai atgūtu savu zaudēto stāvokli Kaupo vadīja krustnešu un to sabiedroto zemgaļu karaspēka uzbrukumu Turaidas pilij: „Un Kaupo devās ar savu karaspēku pret paša pili, kurā uzturējās viņa radi un draugi, kas vēl bija pagāni.” (Indriķa hronika, X, 10)

…