1.Livonijas hronikas par Turaidas valdnieku Kaupo.
Kaupo (?-1217). Lībiešu valdnieks Turaidā, Indriķa hronikā pielīdzināts karaļiem, gan tikai nosacīti. Kaupo rīcībā bija daļa Gaujas lībiešu zemju, karadraudze un dažas pilis Turaidā un Krimuldā. Uzskata, ka Kaupo ir pirmais, kas Turaidā kristījies, un ka kristoties viņš ieguvis vārdu Jēkabs – Kaupo (Atskaņu hronika, 306.-307.lpp.).
Latvijas vēsturē Kaupo iegājis kā negatīvi vērtēta personība un savas tautas nodevējs, jo viņš sadarbojās ar vācu krustnešiem, kas 13. gs. Sāka iekarot Baltiju, lai pievērstu to kristietībai. Kā vēsta „Indriķa hronika”, viņš (iespējams, jau kristīts) 1203. g. Devies uz Romu, kur pāvests Innocents III to laipni uzņēmis. Pēc atgriešanās Kaupo, lībiešu atstumts, dzīvoja vāciešu vidū un sāka kopā ar tiem cīnīties pret savējiem, līdz 1217.g. krita kaujā ar igauņiem.
Pēdējā laikā Kaupo rīcību vērtē arī citādi. Par vienu no iemesliem viņa pāriešanai ienaidnieka pusē uzskata vēlēšanos pasargāt dēlu, kurš bijis jānodod vāciešiem kā ķīlnieks. Turklāt Rietumeiropā redzētais varbūt licis kraupo domāt par iespējām, kādas pavērtos lībiešiem un latviešiem, ja arī viņi iekļautos kristīgo Eiropas tautu saimē. (Slavenību enciklopēdija,181.lpp.)
Par Kaupo vēstītais hronikās.
Nav droši zināms, kad Kaupo pieņēmis kristīgo ticību, jo konkrēts gadskaitlis nav minēt, bet Atskaņu hronika vēsta par to, ka Kaupo bijis pirmais, kas Turaidā kristījies [„Kaupo – tā šo vīru sauca, / pirmais kristīties viņš trauca”(Atskaņu hronika, 269.-270.)].
Pirmo reizi Indriķa hronikā Kaupo minēts 1200. gadā, kad bīskaps Alberts uzaicināja līvu vecākos uz dzīrēm. Dzīru laikā līvu vecākie tika sagūstīti. …