Katram cilvēkam ir kāds mērķis – vai tas būtu labāks dzīvoklis, vai mašīna, vai ražotne. Lūk, gribas pavisam citu modeli. Bet līzinga gadījumā gribētā manta jau ir, cilvēks to lieto. Visi grib pipildīt savas ieceres pēc iespējas ātrāk, un līzings ir metode, kas to piedāvā.
Līzinga finansu pakalpojumi Latvijā ir jau labi pazīstami vēl no padomju laikiem. Ja kāds cilvēks vēlējās nopirkt jaunu ledusskapi vai televizoru, bet pirkumam nepietika naudas, viņš šo mantu pirka uz nomaksu. Proti, izmantoja iespēju maksājumu sadalīt mazākās daļās, periodiski norēķināties un par to piemaksāt visai nelielu summu.
Neatkarīgā valstī šis pakalpojums ar nosaukumu ”finansu līzings” vai ”noma ar izpirkumu” meklējams bankās. Tās prasa ievērojami lielāku virsmaksu, taču piedāvā krietni vien plašāku iegādājamo preču klāstu – sākot no sadzīves tehnikas līdz dārgām ražošanas iekārtām.
Otrs agrāko laiku variants – ja gribējās skatīties televīziju vai braukt ceļojumā pa upi ar laivu, šo inventāru varēja iznomāt. Lietojām, maksājām un skaidri zinājām, ka šī manta būs mūsu tikai tik ilgi, par cik diennaktīm esam samaksājuši, un tad tā atkal atgriezīsies pie patiesā īpašnieka nomas punktā.
Jaunajos laikos šādu nomāšanu papildina ”operatīvais līzings”. Tās ir nesalīdzināmas lietas, jo populārākās preces operatīvajā līzēšanā ir transporta līdzekļi, celtniecības un montāžas tehnika utt. Klasisks operatīvais līzings ir dzīvokļa īrēšana – maksājam, uzturam, sapošam, bet beigu beigās nekas no tā mums nepieder. Tiesa, šajā gadījumā ļoti reti kad izmanto banku naudu. Bankas Latvijā tieši nesniedz operatīvā līzinga pakalpojumus, bet tos finansiāli atbalsta.
Latvijā ir pieejami visi līzinga veidi, tāpēc rodas jautājums, kurš no šiem līzingiem ir visizplatītākais Latvijā. Kādas priešrocības un iespējas piedāvā katrs no veidiem? Vai Latvijai tas ir vajadzīgs un kādas līzinga perspektīvas nākotnē Latvijā?…
